Paplašinātā meklēšana

‡ àizplãtîtiês,

1) a. kam priekšā PS., sich vor jem. (mit seinen Kleidern) breit machen (so, dass er nicht sieht);

2) ein wenig aufflammen
Meselau: uguns aizplātījās.

Avots: EH I, 42

izplãt, ‡

3) = izplacinât: i. izkapti Oknist: puiši ē̦nā izplāja izkaptis Jauns. B. gr. ³ II, 101.

Avots: EH I, 472

izplāt (išplóti), tr.,

1) [izplât Druw.], dünn machen, ausbreiten:
plāceņus izplāj vajadzīgā plānumā. ūdens tik izplāj pē̦rkuoņa uguni pla šumā Vīt. 16;

2) ein lages und breites reden, ausspinnen, in die Breite ziehen, dehnen:
duomas bij izplājis visai plaši A. XII, 39. kuo viņš bij uzzīmējis, tas bija izplāts A. XII, 818, Adsel.

Avots: ME I, 782

izplātījums, s. izplatījums.

Avots: ME I, 782

izplātim, izplātus Naud.,

1) mit gespreizten Beinen:
šis cilvē̦ks iet izplātus Druw., Bers., Dond. A. XIV, 480;

2) ausführlich L., Mag., IV, 2, 135.

Avots: ME I, 782

izplãtît: i. spārnus Ubbenorm n. BielU.

Avots: EH I, 472

izplãtît, s. izplatît.

Avots: ME I, 782

izplātus, s. izplatu und izplātim.

Avots: ME I, 782

izplatît, izplãtît Kand., aus -, verbreiten: viņš tikai izplātīja muti un ne+vienu vārdu neuraņja. lai dievs izplata (vairuo) Javetu I Mos. 9, 27. ejat un izplātāt tuo starp ļaudīm Rainis. bē̦rzi ar zariem tuo saldu smaršu izplata Rainis. iekšā liela galda lampa izplata stipru gaismu Vēr. II, 211. Refl. - tiês,

1) sich verbreiten:
ve̦lns negribuot ļaut kristīgai ticībai izplatīties LP. VII, 374. jaunā ziņa kâ zibens izplātījās Adam.;

2) izplãtîtiês, sich gehörig breit, wichtig machen:
viņš visādi izplātījās JU. Subst. izplatîtãjs, izplãtîtãjs, der Verbreiter: valuodu izpl.

Avots: ME I, 781

[I izplāvât "sich zerstreuen": cālē̦ni izplāvāja pa visu pļavu Domopol.] Refl. -tiês,

1) "?": Veinbe̦rgs brīdinājis nuo šādas izplāvāšanās R. A. 1

[2) ausströmend sich ausbreiten über
(izplâvâtiês C.): eļļa izplàvājusi(es) ² ) uz ūdens Heidenfeld, Mar.;

3) "ākstīgi, izlaidīgi izplātīties, izle̦puoties" Bers.;

4) dahinschwinden:
dzirksteles gaisā izplãvājas Serben, Wenden u. a.]

Avots: ME I, 782

izvilkšņât, die Brunst befriedigen (von Hündinnen): iet izplātus kâ izvilkšņāta kuņa Naud.

Avots: ME I, 828

ùotrup, uotruop Dubenalken,

1) vienup uotrup, hin und her
Adolphi. ar visu zirgu gruozās vienup uotrup kâ tranis Dünsb.;

2) andrerseits:
kauču grāmatniecībai uznācis krizes laiks, taču uotrup dažu rakstnieku izde̦vumi tuop izplātīti tādā mē̦rā kâ vēl ne˙kad agrāk A. XI, 509. kad se̦natnes veltījamie veļi ir tagadnes drūmīgie ve̦lni, tad uotrup uzmācas jautājums, kas tagadnes e̦lki bijuši se̦natnē Pūrs I, 116. vienup - uotrup, einerseits andrerseits: starp osētiem un skūtiem vienup un suomiem uotrup pastāvēja kultūriskas attiecības Etn. III, 102, nevaram atrast... starpību starp augiem vienup un kustuoņiem uotrup Vēr. II, 926. Vgl. Le. Gr. § 558.

Avots: ME IV, 426

tùobrìd(i), in dém Augenblick, dann, damals: pē̦rkuons tuobrīd nesperšuot LP. VII, 453. tuobrīd arī ne˙kadas drukātas grāmatas nebija Launitz Stāsti 3. biedrības . . . vajadzības neļāva . . . tuobrīdi kasi izplātīt uz ār pusi Kaudz. M. 296.

Avots: ME IV, 284

tùobrìd(i), in dém Augenblick, dann, damals: pē̦rkuons tuobrīd nesperšuot LP. VII, 453. tuobrīd arī ne˙kadas drukātas grāmatas nebija Launitz Stāsti 3. biedrības . . . vajadzības neļāva . . . tuobrīdi kasi izplātīt uz ār pusi Kaudz. M. 296.

Avots: ME IV, 284

vilkšņa,

1) die Menge, Rotte, das Rudel
Fockenhof, (mit il˜ ) A.-Bergfried, N.-Bergfried, Schibbenhof, Sessau: atnāca ve̦se̦la vilkšņa N.-Bergfried. ve̦se̦la vilkšņa vilku Celm., Schibbenhof. vilki ziemās iet vilkšņās jeb baruos A.-Bergfried. ve̦se̦la suņu ķe̦kata ir suņuvilkšņa Fockenhof. Sprw.: kur kuņa ir, tur vilkšņas ieruonas RKr. VI, 349. vilkšņā iet,

a) rudel-, rottenweise (zusammen) gehen
Autz, Ruhental, Schibbenhof, Sessau;

b) läufisch sein und die Hunde nach sich ziehn
Siuxt (mit ĩl ), U., Fockenhof;

2) die Brunst
Wid.; Plur. vil˜kšnas, die Brunstzeit (besonders von Hunden gesagt) Katzd.: iet izplātus kâ kuņa vilkšņā Alksnis-Zundulis. Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 590

zibenis U., Adiamünde, AP., Arrasch, Bauske, Bers., C., Erlaa, Golg., Heidenfeld, Kl., Lubn., Saikava, Schnehpeln, Segewold, Selg., Sessw., Siuxt, zibens, -s, (masc. g.) AP., Jürg., zibinis Rutzau n. FBR. VII, 121, Oknist, zibins (gen. zibins [Gr.-Buschh.] od. zibina [Burtn., Ruj.] od. zibiņa (Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Memelshof]) L., U., zibine Dunika, Demin. acc. s. zibentiņu BW. 33704,5 var., der Blitz: pē̦rkuonu un zibini Glück Hiob 37. ar zibinu Jesaias 30, 30. priekš... pē̦rkuoņa nāk.., zibins Sirach 32, 10. pē̦rkuoņi, zibeņi (Var.: zibiņi), saspārdāt vīra māti! BW. 23177, 10. nu tava subene zibiņus (Var.: zibenis) metīs 18228. zibiņus mest St., stark blitzen. zibeņus meta allaž biežāk MWM. X, 242. pē̦rkuons rūcis un zibens metis LP. VII, 464. zibins me̦tas L., es blitzt. zibins (ie)sper U., schlägt ein. stāvēja it kâ.. zibens saspe̦rts Mērn. laiki 173. kâ... zibiņa trāpīts Austr. kal. v. J. 1893, S. 27. tur tevi zibins sitīs... 9 asi iekš zemes Br. 70. zibiņi laistījās pie debesīm LP. VII, 471. zibiņi šķīlās 972. pret vakariem zibeņi šķils Stari II, I 12. zibiņi cē̦rtas Lāčpl. 31. zibiņi šķīst 46. zibins šaudās LP. II, 83. zibeņi drāžas Aus. I, 6. sāk zibeņi krustuoties LP. V1I, 497. ve̦lns aizlaidies kâ zibins I, 164. skrien kâ zibens Aus. I, 106. jaunā ziņa... kâ zibens izplātījās Krilova pas., S. 79. laidis zibiņa ātrumā LP. III, 104. zibens pavedieni Rainis Tāļas nosk. 36. bula zibens St., Wetterleuchten; bula zibins L., Mehltau. Zu zibt

Avots: ME IV, 715, 716