izplaukstēt
‡ izplaukstêt, leicht (nicht ordentlich) durchprügeln: mātes tuos (= bē̦rnus) ne˙kad krietni neizkapā, bet tik tâ izplaukstē vien Dünsb. Bērnu audzināš. 50.
Avots: EH I, 472
Avots: EH I, 472
'izplaukstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: