izpucāt
izpucât, tr., in Unordnung bringen, vernichten, zerstören: viņš izpujājis dārzu un bites un izpujās arī visu savu iedzīvi Nigr., Wain., Sessw.; izpuijāt, abschinden Elv.
Avots: ME I, 786
Avots: ME I, 786
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izpucāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izpucāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: