aizpukstēties
àizpukstêtiês, intr., anfangen zu schlagen (vom Herzen): viņas sirds bailīgi aizpukstējās Vēr. II, 439.
Avots: ME I, 45
Avots: ME I, 45
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izpukstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izpukstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izpukstēt
I izpukstêt,
1) eine längere Zeit hindurch pochen:
sirds izpukst minūtē tik un tik reižu Fest.;
2) "zu pochen aufhören":
viņam sirds izpukstējusi n. - Peb.;
3) "izjukt, izčibēt, izgaist (?)" Odensee;
4) "izbeigties": cilvē̦ka sajūsma var izpukstēt Weinsch.;
5) Blasen werfend allmählich ausströmen:
kad vīns rūgts, tad gāzes caur trūbiņu izpukst Selg.]
Avots: ME I, 786
1) eine längere Zeit hindurch pochen:
sirds izpukst minūtē tik un tik reižu Fest.;
2) "zu pochen aufhören":
viņam sirds izpukstējusi n. - Peb.;
3) "izjukt, izčibēt, izgaist (?)" Odensee;
4) "izbeigties": cilvē̦ka sajūsma var izpukstēt Weinsch.;
5) Blasen werfend allmählich ausströmen:
kad vīns rūgts, tad gāzes caur trūbiņu izpukst Selg.]
Avots: ME I, 786
izpukstēt
II izpukstêt
1) "ausschwatzen"(?):
izp. nuoslē̦pumu Tadaiken, Nieder - Bartau (vgl. izpļukstēt);
2) "stöhnend aussprechen":
slimnieks tik vājš, ka tikai dažus vārdus izpukstēja Nigr., Selg. Refl. - tiês,
1) "verdriesslich über etwas Unangenehmes eine Zeit lang still mit sich sprechen"
Dunika;
2) zur Genüge sich beklagen:
vecenīte izpukstējās par savu palaidnīguo dē̦lu un aizgāja.]
Avots: ME I, 786
1) "ausschwatzen"(?):
izp. nuoslē̦pumu Tadaiken, Nieder - Bartau (vgl. izpļukstēt);
2) "stöhnend aussprechen":
slimnieks tik vājš, ka tikai dažus vārdus izpukstēja Nigr., Selg. Refl. - tiês,
1) "verdriesslich über etwas Unangenehmes eine Zeit lang still mit sich sprechen"
Dunika;
2) zur Genüge sich beklagen:
vecenīte izpukstējās par savu palaidnīguo dē̦lu un aizgāja.]
Avots: ME I, 786