izredzêt,
1) aussehen, sich nach etw. aussehen, ausspähen, genau besehen: kalnā kāpu, juo kalnā, lai varē̦tu izredzēt tautu dē̦la bagātību BW. 25919.
mît es gribu kumeliņu, bet nemīšu šuovakar; mîšu rītu saulītē, lai varē̦tu izredzēt BW. 30242, 1;
2) ausersehen, auserwählen: dieva izre̦dzē̦tie; izre̦dzē̦tuo tauta. Juris aplaimuos savu izre̦dzē̦tuo LP. VII, 33;
3) gründlich besehen, erleben, erfahren: tu biji tāļu izstaigājis, tu bij daudzi izredzējis BW. 19, 1.
lai dievs neduod tuo uotram piedzīvuot, kas Krišam bij jāizre̦dz Dok. A. Refl.
- tiês,1) sich gründlich besehen, ansehen: nav tur sagaidāma ne˙kāda izredzēšanās un izskatīšanās Jan.;
2) sich ausersehen, auserwählen: dievs izredzēsies par de̦dzamu upuri jē̦ru I Mos. 22, 8;
3) erleben, erfahren: tik bē̦du jāizre̦dzas Aps.
kur jau viņa nebij izredzējusies? A. XVI, 781.
Kļūdu labojums:
rīta saulītē, lai vaŗē̦tu = rītu saulītē, lai varēju
Avots: ME I,
791