aizsīkt
‡ àizsìkt, summend sich entfernen Trik. u. a.: uods aizsīca. Refl. -tiês, für eine kurze Zeit zu summen anfangen Golg., Meseiau: uods aizsīcās.
Avots: EH I, 47
Avots: EH I, 47
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izsīkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izsīkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
izsīkt
izsĩkt, hungrig werden, aushungern: ē̦d kâ izsīcis. tâ izsīcis, it kâ nebūtu ēst dabūjis Dond. S. auch izsikt.
Avots: ME I, 797
Avots: ME I, 797
Šķirkļa skaidrojumā (3)
izsikt
izsikt od. izsîkt C., intr.,
1) fallen (vom Wasser), versiegen, austrocknen:
avuots izsiek Līg. jūŗa izsīkst sausa Vēr. I, 224. šī upīte ne˙kad neizsīkstuot MWM. VIII, 526. e̦ze̦rs izsīk RKr. VII, 175. izsīkusi Daugaviņa, zaļa maura pieaugusi BW. 30968. manas karstās asinis izsīkušas Vēr. II, 689;
2) fig., versiegen, schwinden:
izsika pēdējā dzīvības straumīte R. Sk. II, 109. tavs spē̦ka avuots izsika R. Sk. II, 48. krājums varēja izsīkt kâ e̦ze̦rs, kam trūkst piete̦kas Kronw. caur brandavīnu tam izsika viss labums Pantenius. kam izsicis bij pēdīgais mazumiņš Līg. viņa izsīkušajās acīs ierietēja valgums MWM. VIII, 593.
Avots: ME I, 796, 797
1) fallen (vom Wasser), versiegen, austrocknen:
avuots izsiek Līg. jūŗa izsīkst sausa Vēr. I, 224. šī upīte ne˙kad neizsīkstuot MWM. VIII, 526. e̦ze̦rs izsīk RKr. VII, 175. izsīkusi Daugaviņa, zaļa maura pieaugusi BW. 30968. manas karstās asinis izsīkušas Vēr. II, 689;
2) fig., versiegen, schwinden:
izsika pēdējā dzīvības straumīte R. Sk. II, 109. tavs spē̦ka avuots izsika R. Sk. II, 48. krājums varēja izsīkt kâ e̦ze̦rs, kam trūkst piete̦kas Kronw. caur brandavīnu tam izsika viss labums Pantenius. kam izsicis bij pēdīgais mazumiņš Līg. viņa izsīkušajās acīs ierietēja valgums MWM. VIII, 593.
Avots: ME I, 796, 797
pieteka
pìẽte̦ka C.,
1) der Zufluss:
krājums drīz varēja izsīkt kâ e̦zars, kam trūkst piete̦kas Kundz. Kronv. 149;
2) der Nebenfluss
Fest.: te̦k upīte pret upīti, nav ne˙vienas pieteciņas BW. 26479, 2 var.;
3) "?": ģe̦ne̦rāļu valuodas..., gaidīdamas uz poručiku steidzīgām piete̦kām Ezeriņš Leijerkaste II, 126.
Avots: ME III, 303
1) der Zufluss:
krājums drīz varēja izsīkt kâ e̦zars, kam trūkst piete̦kas Kundz. Kronv. 149;
2) der Nebenfluss
Fest.: te̦k upīte pret upīti, nav ne˙vienas pieteciņas BW. 26479, 2 var.;
3) "?": ģe̦ne̦rāļu valuodas..., gaidīdamas uz poručiku steidzīgām piete̦kām Ezeriņš Leijerkaste II, 126.
Avots: ME III, 303
spaņģis
spaņ̃ģis Serbigal, Karls., Ruj., spàņģis 2 Neu-Rosen, Mar., Lis., Golg., Schwanb., Kroppenhof, U., Demin. (verächtlich) spaņģelis N.-Schwanb., = spañnis: tecini ūdeni nuo piena spaņģīša Mar. n. RKr. XVII, 119. iet uz pirti spaņģuos, kuo zirgus mieluot LP. VI, 169. puika pieēdis vē̦deru kâ spaņģi Mar. darvas spaņģeļi sāka izsīkt Rīg. Av.; spaņģelis, ein kleiner Butterspann Livl. n. Bielenstein Holzb. 328. - Wenn li. (bei Memel) spañgis "Eimer" aus dem Kurischen stammt, vielleicht entstanden aus einem kurischen Paradigma nom. *spandis (= li. spandis dass.), gen. spaņģa < *spandja. Letzten Endes wohl germanischen Ursprunges, s. Waide Vrgl. Wrtb. II, 662.
Avots: ME III, 985
Avots: ME III, 985