izsaimēt
‡ izsaimêt,
1) = izsàimniẽkuôt 1: līdz pavasaram klēts jau bij izsaimē̦ta tukša Lis.;
2) = izsàimniẽkuôt 2: par tē̦vu un māti jau ne˙viens labāk neizsaimēs Lis.
Avots: EH I, 478
1) = izsàimniẽkuôt 1: līdz pavasaram klēts jau bij izsaimē̦ta tukša Lis.;
2) = izsàimniẽkuôt 2: par tē̦vu un māti jau ne˙viens labāk neizsaimēs Lis.
Avots: EH I, 478