izskārdīt
izskā`rdît (li. išskardýti), freqn. von izšķḕrst, tr., auseinanderwühlen, zerzausen; izskārdīts jumts, ein vom Winde zerzaustes, auseinandergerissenes Dach U., Serb. n. A. XV, 83, Sessw.
Avots: ME I, 798
Avots: ME I, 798
'izskārdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: