izspalēt
izspalêt, auch izspaļuot, tr., niederhauen, im Kampfe besiegen: puisis ar izkapti izspalē tās LP. VII, 597. mežsargs lielījās, ka vakarā izspaļuojis kārtīs visu kruogu Duomas I, 1310.
Avots: ME I, 801
Avots: ME I, 801
'izspalēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: