aizsprukt
àizsprukt, intr., davonlaufen, entfliehen: ve̦lns pa kaklu, pa galvu aizsprucis LP. VI, 825.
Avots: ME I, 52
Avots: ME I, 52
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izsprukt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izsprukt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
izsprukt
izsprukt (li. išsprùkti), intr., entgehen, entwischen, entfliehen, entgleiten: kādas elles tas izspruka BW. 15627, 9. lai tur man neizspruka gūstāmā cielaviņa 13389, 6. Sprw.: nelaimes brīdī ir nuo cirvja kāta uguns izsprūk. viņš kava visus stiprus, ka ne˙viens neizspruka Richt. 3, 29. šis vārds man tik tâ izspruka. cirvis man izspruka nuo ruokām.
Kļūdu labojums:
tas izspruka = tas izsprucis
Avots: ME I, 804
Kļūdu labojums:
tas izspruka = tas izsprucis
Avots: ME I, 804