izstaidzināt
izstaĩdzinât, fakt. zu izstaigât, viel (oft vergeblich) gehen lassen: ķēniņš ne˙kad nemē̦dzuot citus par velti izstaidzināt LP. VI, 522.
Avots: ME I, 804
Avots: ME I, 804
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izstaidzināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izstaidzināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: