iztīkot
‡ iztīkuôt "ablauren" Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês (ME. I, 819): visu priekšpusdienu meitene iztīkuojās piekļūt putniem tuvāk Brigadere Skarbos vējos 13.
Avots: EH I, 490
Avots: EH I, 490
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iztīkot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iztīkot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
iztīkoties
iztĩkuôtiês, zur Genüge lauern, auf etw. seinen Sinn richten: iztīkuojās, izgruozījās, bet kâ ne+kā, tâ ne˙kā: nedrīkst iet pie staļļa JK. V, 59. sulainis iztīkuojas ilgu laiku, - ne˙kâ pietapt dē̦lam LP. IV, 87.
Avots: ME I, 819
Avots: ME I, 819