iztempt
iztempt,
1): puisis viens pats iztem̂pa 2 ("izkļāva, izļūļāja") bleķi ar alu Dond. n. RKr. XVII, 58. vare̦ns iztempējs, ein grosser Trinker
AP.; ‡
2) ausrecken, ausspannen:
i. ādu (mit em̃ ) Gramsden.
Avots: EH I, 489
1): puisis viens pats iztem̂pa 2 ("izkļāva, izļūļāja") bleķi ar alu Dond. n. RKr. XVII, 58. vare̦ns iztempējs, ein grosser Trinker
AP.; ‡
2) ausrecken, ausspannen:
i. ādu (mit em̃ ) Gramsden.
Avots: EH I, 489