iztervēt
iztervêt, [etwas Unerlaubtes aufessen Wessen]: mācītājs pie tam bij jau iztervējis visu šķīvi MWM. VII, 535; [unmässig austrinken: gatavais tervis! iztervējis visu alu Golg.].
Avots: ME I, 817
Avots: ME I, 817
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iztervēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iztervēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: