aiztirināt
‡ àiztirinât, schüttelnd hinter etwas fallen machen Lemburg: daži ābuoli aiztirināti aiz sē̦tas. Refl. -tiês, zuckend hin-, weggelangen: streipuļuodams tas aiztirinājās atpakaļis Deglavs Rīga II, 1, 173.
Avots: EH I, 58
Avots: EH I, 58
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iztirināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iztirināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
iztirināt
iztirinât, tr.,
1) ausschütteln, ausreffeln:
adīju, rakstīju, kad puiši redzēja; kad puiši neredzēja, iztirināju (Var.: ārdīju ārā, jaucu ārā) BW. 7157;
2) in zappelnde Bewegung bringen:
lai iztirina vien kājas, mag er mit den Beinen (gehörig) zappeln Kleinb. [Refl. - tiês, hinauszappeln; zur Genüge zappeln PS., C., Salis, Selg., Bauske.]
Avots: ME I, 819
1) ausschütteln, ausreffeln:
adīju, rakstīju, kad puiši redzēja; kad puiši neredzēja, iztirināju (Var.: ārdīju ārā, jaucu ārā) BW. 7157;
2) in zappelnde Bewegung bringen:
lai iztirina vien kājas, mag er mit den Beinen (gehörig) zappeln Kleinb. [Refl. - tiês, hinauszappeln; zur Genüge zappeln PS., C., Salis, Selg., Bauske.]
Avots: ME I, 819