aiztrenkāt‡ àiztre̦ñkât Nitau, Salis u. a., wiederholt oder mehrere wegjagen, verscheuchen: suņi aiztre̦nkājuši zaķus.Avots: EH I, 59
iztrenkātiztre̦ñkât, freqn., iztrènkt (li. ištreñkti), auseinanderjagen, vertreiben Ronneb.: izklīdis ganāms pulks, kuo lauvas ir iztre̦nkājuši Jer. 50, 17; Hiob 37, 11. tumsā pa sienu pienāca nuo mājas iztre̦nktais suns Latv.Avots: ME I, 820