izvīcināt
izvīcinât, ‡
3) izvīcināts, zu einer Sache gerüstet
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "rüsten").
Avots: EH I, 496
3) izvīcināts, zu einer Sache gerüstet
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "rüsten").
Avots: EH I, 496
'izvīcināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: