izvaišķīt
[izvàišķît 2 , - u, - īju, vertreiben, ausrotten: izvaišķi viņu, lai iet nuo kurienes nācis Mar. n. RKr. XV, 116; vgl. izvaikāt.]
Avots: ME I, 824
Avots: ME I, 824
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izvaišķīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izvaišķīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: