izvainot
izvaĩnât [li, išvainóti], izvaĩnuôt, tr., heftig tadeln, schmähen, herauntermachen: tautietis mani izvaināja līdz pat kāju galiņam BW. 22031. izvainuota mātes meita 8446.
Avots: ME I, 824
Avots: ME I, 824
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izvainot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izvainot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: