Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'izvairīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'izvairīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

aizvairīt

àizvairît, (zurückschlagend, abwehrend) vertreiben Golg.: a. ienaidnieku. Refl. -tiês Ewers, vorbeugen, vorsehen; sich vorbehalten.

Avots: EH I, 61


izvairīt

izvaĩrît: darbā slimuo vietu grūti i. (= izsar̂gât) Nötk. Pr. Skardžins stellt Arch. phil. IIl, 49 f. dazu li. išvairė´ti "išrieti, išvýti, išguiti".

Avots: EH I, 493


izvairīt

izvaĩrît, lokal auch izvairuôt, izvairât BW. 6199 (Var.: izvairāsi, izvairuosi 6200). gribē̦dams māsiņu nuo tautām izvairuot 26205, 2. ārsti nemācēja brūces izvairīt nuo strutuošanas dīgļiem A. XX, 116. Refl. - tiês,

1) sich häten, vermeiden
(mit abhäng. Inf.): izvairījuos dzert Rainis. izvairuos uz viņa pusi skatīties Vēr. II, 424;

2) ausweichen, sich bergen, entgehen:
ragana grib zē̦nu nuoķert, bet zē̦ns izvairās LP. I, 51. izvairījies nuo sviediena V, 46.

Avots: ME I, 824

Šķirkļa skaidrojumā (4)

izlaicīties

izlaicîtiês [(li. išsilaikýti "sich erhalten") "izvairīties nuo termiņa" Karkel; izlaicīties (="izvairīties") nuo darba Tadaiken, Sessw., Trik., Golg., Druw.: vai tu duomā te uz darbu atnācis izlaicīties? Sessw.].

Avots: ME I, 760


izlumstīties

izlumstîtiês Lis., ausweichen (izvairīties): i. nuo darba.

Avots: EH I, 464


rise

rise Fest., Golg., A.-Schwanb., risce Aahof, das eingefahrene Geleise auf dem Wege: riteņi te̦k pa risi Fest. lai izvairītuos nuo iebrauktam meža ceļa rises dzilajām grambām Vīt. 68. Nebst rist IV, risums und risiens zu an. rista "Ritz", rista "schneiden, ritzen", mhd. rist "Pflugschar", ai. rišyati "wird versehrt", av. raēša- "Spalt in der Erde" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 345 f.; vgl. auch Persson Beitr. 334 f. und 842.

Avots: ME III, 531


valbīt

vàlbît 2 Golg., Vīt., valˆbît Kr., valˆbît 2 Bl., Pankelhof, -u, -ĩju, (die Augen) rollen, verdrehen L., U., Birsgaln, Preekuln, Sessw., Wain.: aiz lielām dusmām viņa acis vien valbīja Sessw. priecīgi acis valbīdams Janš, Mežv. ļ. I, 19. kâ viņš acis valba nuo vienas lietas uz uotru Ruhental n. Etn. I, 58. kuo nu valbi savas acis? vainīgs jau esi! Vīt. dīvaiņi valbīt acis Austr. Refl. -tiês,

1) sich verdrehen, rollen (von den Augen gesagt)
Vīt. (mit àl 2 ): viņam acis valbījās Vīt.;

2) die Augen rollen, verdrehen
MSil. (valˆbîtîes 2 ar acīm), Erlaa, Rite̦-Rutzau, Schibbenhof, Sessw., (mit al˜ ) Wain.; die Augen verdrehn und das Gesicht verziehn Bers., A.-Schwanb., Smilt., (mit alˆ ) Kreuzb., (mit alˆ 2 ) Nogallen, (mit al˜ ) Stuhrhof: kuo nu valbies!

3) herumschleichen, zu Winkel kriechen
Für. I;

4) "izvairīties (ausweichen)
nuo kādas darīšanas" Laud.: kuo tu tik daudz valbies! Laud. Wohl zur Wurzel von velt "wälzen"; etwa mit dem b von vaibît(iês)?

Avots: ME IV, 450