aizvaukšķēt
àizvaukšķêt, intr., einen bellenden, knackenden Laut von sich geben, anfangen zu bellen, zu knacken, zu rauschen: tā aizskrēja, ka zari vien aizvaukšķēja RA.
Avots: ME I, 59
Avots: ME I, 59
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izvaukšķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izvaukšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
izvaukšķēt
‡ *izvaũkšķêt, in der Verbind. izvaũkšķējusi mīkla, gat ausgegorener (aufgegangener) Teig um Windau.
Avots: EH I, 494
Avots: EH I, 494