izdevĩba,
1) Gedeien, Ertrag, Fruchtbarkeit: kâ attaisnuot alpiešu garīguo neražīgumu Francijā un viņu tik lielu izdevību Itālijā Vēr. I, 1884;
2) izdevības, = izdeves 2,
der Hochzeitschmaus;3) izdevības, das Verlassen des früheren Wirts, der Auszug: es nāku, ja ne vairs uz izdevībām, tad jel uz ievedībām Kaudz. M.;
4) günstige Gelegenheit (vgl.
izdevîgs): šuo izdevību mūsu tautas gara mantu krājējiem nevajadzē̦tu palaist gaŗām neizlietuotu Etn. II, 90.
Kļūdu labojums:
jāizmet (zu strichen) 3. nozīme (die Bed.3); "izdevību" vietā te jālasa:
izvedības (statt izdevības ist hier
izvedības zu lesen).
Avots: ME I,
727