izvillot
‡ izvil˜luôt Schwitten "zerzausen". Refl. -tiês Lemb., sich zur Genüge balgen: krīt viens uotram matuos un tad labi izvilluojas Janš. Mežv. ļ. II, 171.
Avots: EH I, 496
Avots: EH I, 496
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izvillot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izvillot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: