aizvirināt
‡ àizvirinât duris, eine Tür langsam und allmählich zumachen. Refl. -tiês: duris aizvirinājās, die Tür schloss sich - langsam und allmählich - von selbst zu.
Avots: EH I, 63
Avots: EH I, 63
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izvirināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izvirināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
izvirināt
I izvirinât,
1) zur Genüge auf und zumachen:
nuoskrien savu kumeliņu, izvirina nama durvis BW. 15035. izvirināju ir pa kaimiņu pagastiem visas durvju durvis Grünh.;
2) gehörig flattern lassen, wedeln:
lapsa nekust nuo vietas, pacilā ausis, izvirina asti LP. VII, 460.
Avots: ME I, 829
1) zur Genüge auf und zumachen:
nuoskrien savu kumeliņu, izvirina nama durvis BW. 15035. izvirināju ir pa kaimiņu pagastiem visas durvju durvis Grünh.;
2) gehörig flattern lassen, wedeln:
lapsa nekust nuo vietas, pacilā ausis, izvirina asti LP. VII, 460.
Avots: ME I, 829
izvirināt
II izvirinât [išvìrinti], tr., freqn. zu izvir̂t,
1) hervorquellen lassen:
kâ avuots izvirina savu ūdeni, tâ viņa izvirina savu ļaunumu Jer. 6, 7;
2) auskochen:
ēdienu.
Avots: ME I, 830
1) hervorquellen lassen:
kâ avuots izvirina savu ūdeni, tâ viņa izvirina savu ļaunumu Jer. 6, 7;
2) auskochen:
ēdienu.
Avots: ME I, 830