aizzilēt
àizzilêt: lietus nāk aizzilējis Janš. Mežv. ļ. II, 532. (lietus) gāž jau ar gāšanu, un visa tā puse aizzilējuse Bandavā I, 378.
Avots: EH I, 64
Avots: EH I, 64
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izzilēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izzilēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
aizzilēt
àizzilêt, intr., trübe (eign. blau, zils) werden: acis aizzilējušas, kā samieguojušās, raugās uz priekšu A. XIV, 32; aizzilējušām acīm Vēr. I, 261. būdiņa ar aizzilējušiem luodziņiem Purap. gurdām acīm viņa raudzījās pa mazuo aizzilējušuo luodziņu A. XV, 261.
Avots: ME I, 61
Avots: ME I, 61