izzoķēt
izzuoķêt, tr., durchbleuen, durchprügeln: puiku. Refl. - tiês, [sich durchbähen Wid.]: tas ir pirtī tâ izzuoķējies kâ burkāns Etn. II, 97.
Avots: ME I, 832
Avots: ME I, 832
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izzoķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izzoķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: