Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'jāds' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'jāds' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (31)

abejāds

abejâds C., abẽjâds PS., beiderlei: es sēju abējādus miežus, divkanšu un seškanšu, ich säte beiderlei Gerste, die zwei- und sechszeilige.

Avots: ME I, 5

četrējāds

četrējâds, viererlei; adv. četrējâdi, auf viererlei Weise.

Avots: ME I, 410

dažējāds

dažẽjâds, verschiedenartig: dažējādas preces, mantas.

Avots: ME I, 446

divējāds

divẽjâds, divejâds C., zweierlei, zwiefältig; Adv. divējādi, divējāši BW. 23715 var. [Druckfehler für * divējāži?], auf zweierlei Weise: divējāds alutiņš (Rätsel). dzēru alu, brandavīnu, divējādi baidījuos BW. 19621, 2.

Avots: ME I, 471, 472

jāds

jâds, ein Unruhiger, Springinsfeld, Lärmmacher: tīrais jāds! saka uz tādu, kas vai nu darbiem, vai vārdiem pārliekus truokšņuo, dauzās Bers. [Vgl. li. jóda "шалун, пострѣл".]

Avots: ME II, 106

jūsejāds

jūsejâds [C., Jürg., Arrasch, jūsējâds Ronneb., Serben, Drobbusch], jūsāds L., St., von eurer Art Kronw.: [viņai ir jūsejāda (= tāda kâ jums) ce̦pure Treiden.]

Avots: ME II, 123

mūsējāds

mùsẽjâds, ["mûsejâds" Nötk.], nach unserer Art: viņš runā mūsējādi Smilt.

Avots: ME II, 679

piecējāds

pìecẽjâds, fünferlei: drudzis parādās piecējādā veidā LP. VII, 1240.

Avots: ME III, 241

pretējāds

pretẽjâds, auch pretējādīgs Fest., = pretẽjs, gegensätzlich, verschieden: pretējādas nuozīmes. pretējādi iespaidi B. Vēstn. izlīdzināt pretējādas duomas Etn. IV, 142.

Avots: ME III, 387

pulkajāds

‡ pulˆkajâds 2 AP., vielerlei: pulkajādi paraugi.

Avots: EH II, 323

savējāds

savẽjâds: katram tā laime ir savējādāka Strasden.

Avots: EH XVI, 465

simtējāds

sìmtẽjâds, auch sìmtẽjâdîgs, hunderterlei: pa galvu jaucās simtējādas duomas A. v. J. 1903, S. 37. simtējādi jautājumi A. v. J. 1897, S. 779. tā sapņuos man simtējāduos veiduos priekšā stājas Asp. sakausējis šuos simtējāduos cilvē̦kus vienā ... gre̦dze̦nā Veselis Saules kapsē̦ta 41. simtējādīgs dzīves cīniņš M. Ar.

Avots: ME III, 841

trejāds

trejâds, dreierlei, dreifach: trejāda (Var.: trijāda) valuodiņa BW. 13872,1.

Avots: ME IV, 228

trijāds

trijâds U., Dond. n. FBR. VI, 63, = trejâds, dreierlei, dreifach: trijāda (Var.: trejāda) valuodiņa BW. 13872, 1. vainedziņu trijādiem ziediņiem: pupu ziedi, zirņu ziedi, sarkanais ābuoliņš 5858. bija mans augums trijādu ruotu: bij zīļuota, bij pērļuota, bij sudraba matpiniņš 5662.

Avots: ME IV, 234

trijējāds

trijējâds, = trijâds: trijējādu nāvi vari vēlēties LP. VI, 588. Nach divējāds gebildet.

Avots: ME IV, 234

trijtrijāds

trijtrijâds, verstärktes trijâds, dreifach, dreierlei: trijtrijādi raibumiņi: sīļa nagi, vanadziņa, teterīšu snābulīši BW. 25191, 1.

Avots: ME IV, 235

trīstrejāds

trîstrejâds, aus dreierlei Stoff bestehend: tr. kažuociņš, pus nuo suņa, pus no kaķa, pus sprāguša kumeliņa BW. 20523, 18.

Avots: ME IV, 242

tūkstošējāds

tūkstuošējâds,* tausenderlei: migla savē̦lusies tūkstuošējādās gubās un grē̦dās A. XX, 860.

Avots: ME IV, 279

vidējāds

vidẽjâds, mittlerer Art, mittelmässig U., mittelgross Frauenb.; vidējādi dziedāt, den Alt singen Für. I.

Avots: ME IV, 578

vidujāds

vidujāds, mittelmässig L., Aahof.

Avots: ME IV, 580

vienējāds

viênẽjâds * B.Vēstn. n. U., von einerlei Beschaffenheit.

Avots: ME IV, 658

Šķirkļa skaidrojumā (6)

cikāds

cikāds, dial. auch cikējāds Ahs., wie mancherlei: cikādas ābuolu sugas jums ir?

Avots: ME I, 380

citāds

citâds [li. kitódas; in Westkurl. auch citējāds], anderer Art, anders gestaltet, aussehend: pie jums ar pa˙visam citādas ierašas nekā pie mums; adv. citâdi,

1) auf andere Weise, anders, in anderer Beziehung, sonst:
es pie šā darba ķe̦rtuos citādi. citādi viņš krietns cilvē̦ks;

2) sonst, zu anderer Zeit, in früheren Zeiten:
vēl aiz˙vien viņš nebij pārnācis mājās, kâ tuo citād(i) mēdza darīt A. XIV, 2,33.

Avots: ME I, 389

kādejs

[kâdejs 2 Lautb., kâdejāds 2 Ruj., = kâds: kādejādi tagad ceļi?]

Avots: ME II, 186

stirgla

stirgla, stīrgla Wid., der Strahl, = strūkla: stirglām vien abējāds ārā tam nāca Lapsa - Kūm. 281. - Vgl. stīrgala.

Avots: ME IV, 1072

uzvārds

uzvā`rds: ne˙vienam kundziņam nav trejāds uzvārdiņš BW. 35184.

Avots: EH II, 738