Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'jārēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'jārēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

izjārēties

izjārêtiês, zur genüge herumlasen Vīt. 50.

Avots: ME I, 745

jārēties

jãrêtiês: auch Salis; tās abas iet tur j. Janš. Līgava II, 265. ‡ Subst. jārêšanâs, das Herumrasen: ja viņam prātā tik jāņuošanās un j. Janš. Līgava I, 51. duomāt uz jārēšanuos un galuošanuos ar puišeļiem 34. savu nepildāmuo jārēšanās kāri A. Brigadere Skarbos vējos 56. ‡ Subst. jārē̦tājies (nom. pl.) PV., Leute, die herumzurasen pflegen.

Avots: EH I, 561

jārēties

jãrêtiês, = ẽjuos, n. U. auch jārêt, herumjagen, herumrasen [Lesten], laut lachen: prāts viņam ne̦sas ar bē̦rniem jārēties Neik., C., Smilt., Lub., Kurs., Gr. - Sess. [Zu r. ярый "heftig, feurig, hitzig", яри́ться "wüten" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 447? Oder hat man von jāris 2 auszugehen, das zu jât gehören könnte?]

Avots: ME II, 107

pajārēties

[pajãrêt(iês), ein wenig jãrêt(iês): lai nu bē̦rni pajārējas! Bauske.]

Avots: ME III, 36

Šķirkļa skaidrojumā (2)

izpeķoties

[izpeķuôtiês Fest. "jārēties, knakstīties".]

Avots: ME I, 779

jūkstēt

‡ jūkstêt, -ẽju, = jûkstêtiês 2 1: dzirdēja smejamies, jūkstējam un ... dziedam Janš. Bandavā II, 412. Refl. -tiês (ME. II, 122), 1): meitām... tīk jārēties, j. Janš. Mežv. ļ. II, 231; "skaļi ruotaļāties" Dond. n. IMM. 1932, I, 21.

Avots: EH I, 569