Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jātin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jātin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
kamulis
kamulis: auch Auleja, Skaista, Warkl., Pilda n. FBR. XIII, 42, 48, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, kamulis Linden in Kurl., kamuls auch Borchow n. FBR. XIII, 24, Wessen n. FBR. XIII, 85, Demin. kamultiņš: jātin dziesmas kamulā BW. 1029 (aus Lennew.). kamuļiem mē̦tājās 16551 var. (aus Lennew.). uz zemes guļ kamuleņš Pas. XII, 97 (aus Rositten). kur tis ka multiņš velsies IV, 188 (aus Lixna). cimdeņus adīju nuo deveņu kamulteņu BW. 7240, 3 (aus Kārsava).
Avots: EH I, 583
Avots: EH I, 583
šķetināt
šķetinât,
1) = šķeterêt; zwirnen, aus mehreren Fäden Zwirn machen U., Ermes, Salis, Wolmarshof, drehen, aufwinden, aufwickeln Mag. XX, 3, 183: dziju, viena vērpa, uotra auda, trešā diegus šķetināj[a] BW. 13250, 17. es tavus... matus ap ruociņu šķetināšu 23353;
2) abwickeln, losreffeln
Kl., Wessen: rudens nāk, jātin dziesmas kamuolā; kad atnāks pavasaris, pa vienai šķe̦te̦nāšu BW. 1029. viņš stāstu pavedienus šķetina ar lielu izveicību Vēr. I, 1151. tu manu dvēseli šķetini laukā Rainis Zelta zirgs 24;
3) stühmen:
sniegs šķetina (= pieputina) acis pilnas Salis. Refl. -tiês,
1) gezwirnt werden, sich aus mehreren Fäden vereinigen; sich abwickeln
(eig. und fig.); nicht vorwärtskommen, pinkern U.: galvā šķetinājas jaunas duomas Vēr. II, 550. darbu strādājuot šketinās... jautrākās valuodas MWM. X, 420. veikla tiesneša ruokās šī lieta sāka labi šķetināties Saikava. bikšu gali šķetinājas Memelshof, Saikava. smalki šķetinājās klusā mēnesnīca... krastmales niedrās Vēr. II, 92;
2) toben, lärmen
U.;
3) sniegs šķetinājas, es stühmt
W. - Livl. n. U.
Avots: ME IV, 31
1) = šķeterêt; zwirnen, aus mehreren Fäden Zwirn machen U., Ermes, Salis, Wolmarshof, drehen, aufwinden, aufwickeln Mag. XX, 3, 183: dziju, viena vērpa, uotra auda, trešā diegus šķetināj[a] BW. 13250, 17. es tavus... matus ap ruociņu šķetināšu 23353;
2) abwickeln, losreffeln
Kl., Wessen: rudens nāk, jātin dziesmas kamuolā; kad atnāks pavasaris, pa vienai šķe̦te̦nāšu BW. 1029. viņš stāstu pavedienus šķetina ar lielu izveicību Vēr. I, 1151. tu manu dvēseli šķetini laukā Rainis Zelta zirgs 24;
3) stühmen:
sniegs šķetina (= pieputina) acis pilnas Salis. Refl. -tiês,
1) gezwirnt werden, sich aus mehreren Fäden vereinigen; sich abwickeln
(eig. und fig.); nicht vorwärtskommen, pinkern U.: galvā šķetinājas jaunas duomas Vēr. II, 550. darbu strādājuot šketinās... jautrākās valuodas MWM. X, 420. veikla tiesneša ruokās šī lieta sāka labi šķetināties Saikava. bikšu gali šķetinājas Memelshof, Saikava. smalki šķetinājās klusā mēnesnīca... krastmales niedrās Vēr. II, 92;
2) toben, lärmen
U.;
3) sniegs šķetinājas, es stühmt
W. - Livl. n. U.
Avots: ME IV, 31
tīt
tît: auch Nötk., Sonnaxt, (mit î 2 ) Lesten, Salis, Seyershof; prs. tiņu auch Lesten, Nötk.; ap pirkstu t. Seyershof "padarīt laipnu, pieļāvīgu". Ref. -tiês,
1): man ar ve̦cām drēbēm jātinas (= jāģērbjas) Seyershof;
3): t. (draudzēties) ar kuo Seyershof. Subst. tinējs,
1): spuoļu tinējiņš BW. 7005. tin gālu, tinēja! 24708, 7. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 724.
Avots: EH II, 686
1): man ar ve̦cām drēbēm jātinas (= jāģērbjas) Seyershof;
3): t. (draudzēties) ar kuo Seyershof. Subst. tinējs,
1): spuoļu tinējiņš BW. 7005. tin gālu, tinēja! 24708, 7. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 724.
Avots: EH II, 686