jāvums
jàvums, Verbalsubstantiv von jàut, das Eingerührte, der Teig: lai padarītu ādas lunkanas, mērcē tās re̦mde̦nā rudzu jāvumā Konv. 2 1481. it kâ maiznieks tās būtu cepis nuo viena jāvuma MWM. V, 429.
Avots: ME II, 108
Avots: ME II, 108
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jāvums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jāvums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: