jēlausis
jê̦lausis,
1) ein Harthöriger:
runā skaļāk, tas ir jē̦lausis Gaw.;
2) ein verkommenes Ferkel mit wunden Ohren
(ar jē̦lām aušim) Serb.;
3) ein Schimpfwort inbezug auf einen, der nichts zustande bringen kann
A. - Rahden n. A. XV, 1, 408;
4) ein Boot der
jē̦lkupči Rojen. [Zu jê̦ls und àuss.)
Avots: ME II, 112
1) ein Harthöriger:
runā skaļāk, tas ir jē̦lausis Gaw.;
2) ein verkommenes Ferkel mit wunden Ohren
(ar jē̦lām aušim) Serb.;
3) ein Schimpfwort inbezug auf einen, der nichts zustande bringen kann
A. - Rahden n. A. XV, 1, 408;
4) ein Boot der
jē̦lkupči Rojen. [Zu jê̦ls und àuss.)
Avots: ME II, 112