Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jūdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jūdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
atjūdīt
‡ atjũdît C., herjagen: a. čigānus nuo meža uz māju. Refl. -tiês,
1) irrend hergeraten
Erlaa: nuo kurienes tas te atjùdījies 2 ?
2) mühsam hergelangen
Jürg.: ar muokam atjûdījuos pa sliktuo ceļu uz māju.
Avots: EH I, 145
1) irrend hergeraten
Erlaa: nuo kurienes tas te atjùdījies 2 ?
2) mühsam hergelangen
Jürg.: ar muokam atjûdījuos pa sliktuo ceļu uz māju.
Avots: EH I, 145
izjūdīt
izjũdît: ceļu i. "einem den Weg zeigen, wo er sich scheidet" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "scheiden"). ‡ Refl. -tiês "nuoskrieties, nuostrādāties" AP.: es vair viena nevaru ar tiem luopiem i.
Avots: EH I, 452
Avots: EH I, 452
izjūdīt
izjũdît C. izjūdinât, tr., auseinanderbringen, prüfen, untersuchen Oberl. n. U.: mācītājs raudzīja izjudīt, kur avīzei šinī lietā laimējies, kur ne Kronw. [izjũdît (= izšķirt) gaiļus, kas plêšas Drsth.]
Avots: ME I, 746
Avots: ME I, 746
jūdīt
jûdît Refl. -tiês (mit û ) AP., N.-Peb., -uôs, -ĩjuôs, in der Eile (zur unrechten Zeit) etw. tun, sich abhetzen: suns atskrēja aiz˙elsies, - viņš jau ap vāverēm jūdījās AP. visu vakaru jūdījāmies, kamē̦t dabūjam aitas nuô (weg) ebenda. kuo nu svētdien jūdīsies uz pļavu! brauks pirmdien nuo rīta N.-Peb. jūdies nu svē̦tku vakarā uz pilsē̦tu! ebenda. pa tirgu tirgiem braukdami un jūdīdamies Austriņš Daugava 1928, S. 976.
Avots: EH I, 568
Avots: EH I, 568
jūdīt
jūdīt
jũdît, - u, - ĩju, tr.,
1) langsam treiben:
kurp jūdi luopus Bers.;
2) unruhig machen;
3) scheiden, trennen
[Serbigal, C., N. - Peb.]. Subst. jũdîtãjs, wer scheidet, trennt, der Schiedsrichter: gan piesteidzuos jūdīt, bet nevarēju vis tik ātri izjūdīt Nötk. vīri kavās, sievas par jūdītājām Serb., A. XV, 1, 495, C. In der Bed. 1 u. 2 wohl zu li. jùdinti "bewegen" und jaudīt (s. dies).
Avots: ME II, 120
1) langsam treiben:
kurp jūdi luopus Bers.;
2) unruhig machen;
3) scheiden, trennen
[Serbigal, C., N. - Peb.]. Subst. jũdîtãjs, wer scheidet, trennt, der Schiedsrichter: gan piesteidzuos jūdīt, bet nevarēju vis tik ātri izjūdīt Nötk. vīri kavās, sievas par jūdītājām Serb., A. XV, 1, 495, C. In der Bed. 1 u. 2 wohl zu li. jùdinti "bewegen" und jaudīt (s. dies).
Avots: ME II, 120
jūdīt
[jûdît Trik., Arrasch, Meiran "zanken machen, verhetzen." Wohl identisch mit jũdît 2. Refl. - tiês "?": nevajadzēja tâ jūdīties Austriņš Vērpetē 97.]
Avots: ME II, 120
Avots: ME II, 120
nojūdīties
‡ nùojûdîtiês AP., = nùopũlêtiês, nùoskrìetiês 3: es ar cāļiem nuojūduos: neesi vēl nuo labības izdzinis, ka atkal jau iekšā.
Avots: EH II, 50
Avots: EH II, 50
sajūdīt
uzjūdīt
uzjūdît, unruhig machen, erregen: uzjūdīja bē̦rnu; nu tas vairs negrib palikt mājā Erlaa.
Avots: ME IV, 337
Avots: ME IV, 337