Paplašinātā meklēšana

‡ jũks Grob., = juõks: taisīt jūkus Grob. tik tâ pa jūkiem vien bij ebenda. stāsta..., kādi jūki e̦suot bijuši sē̦tā Janš. Bārenīte 36. Aus dem Žemaitischen?

Avots: EH I, 569

jûkste ^2: čala, smiekli un j. ... neaprimst Janš. Līgava I, 211. tūlin visādas jūkstes ("?") prātā Mežv. ļ. II, 231.

Avots: EH I, 569

jûkste ² [Nigr.], jûksts ² Dond., der Trubel, Lärm, Skandal: kad jūkstē šādā tur nuolaidās vakars Dünsb. tad ir jūksts un trimiņš bez gala Dünsb., RKr. VI, 90.

Avots: ME II, 122

‡ jūkstêt, -ẽju, = jûkstêtiês ² 1: dzirdēja smejamies, jūkstējam un ... dziedam Janš. Bandavā II, 412. Refl. -tiês (ME. II, 122), 1): meitām... tīk jārēties, j. Janš. Mežv. ļ. II, 231; "skaļi ruotaļāties" Dond. n. IMM. 1932, I, 21.

Avots: EH I, 569

jûkstêtiês ² - uôs, - ējuôs, jûkstîtiês ² Dond.,

1) jubilieren, lärmen, tollen:
meitas negājušas ne˙kad vairs pirtīs jūkstēties LP. VII, 863. visa radība nu jūkstās, smaida G. Allun. [bē̦rni sākuši jûkstēties ² un pluosīties Janš. Čāp. 19.] kur tie pa sienu skūpstās un jūkstās Austr.;

2) auffahren, erschrecken:
slimais jūkstas un trūkstas katru acumirkli nuo miega, ne˙maz nevar aizmigt Etn. I, 46.

Avots: ME II, 122

jûksts ² , das Jubeln, Jauchzen; der Lärm: bē̦rni, kādu jūkstu jūs še taisāt! Dond.

Avots: ME II, 122

sajūkstêtiês, erschrecken (intr.), "satrūkties" Bauske: bē̦rns tad sajūkstas un ne˙maz vairs nevar iemigt Friedrichslust; "iebļauties" (mit û ² ) Nigr.

Avots: ME II, 642

slapjūksnājs Saikava, slapûksnãjs C., PS., ein feuchter Ort.

Avots: ME III, 916

atjûkt [li. atjùnkti], sich entwöhnen, entfremden: īstā māte pamazām atjūkst nuo bē̦rna [Nerft, Bers., Lis.]. Kontamination,

1) mit jūgt: dē̦ls nuo manis atjūdzis
U., [Selb., Warkl., Saussen]; kaŗaspēks nuo... kalpības atjūdzis U. b. 93, 48;

2) mit jukt: nuo visa tā viņš bija gluži atjucis A. XVIII, 250 [Selg., Wandsen].

Avots: ME I, 163

jaûks (li. jaukùs "zahm; angenehm"),

1) zahm:
jauks luops, ein frommes Tier Kurisch - Haff;

2) heiter
(nach Manz. Lettus freudig, fröhlich von Angesicht), schön: jauks gaiss, laiks;

3) schön, anmutig (von Wahrnehmung aller Sinne):
jauka paija, istaba, skaņa, smarša. viņš jauki raksta, dzied. tas jauki uož. jauka bija uzskatīt, vēl jaukāka valuodiņa BW. 17658;

4) sittlich schön:
jauks bē̦rns,

a) ein hübsches Kind seinem Äusseren nach,

b) ein artiges Kind.
tas nu nav vis jauki nuo saimnieka LP. IV, 169. sadzīvuojām dažu gadu pa guodu, pa jauku, in Ehren und Eintracht. tâ nuoies viss pa guodu, pa jauku Alm. [Nebst jaûcêt und jūkstu, li. jùnkstu "gewöhne mich" (s. dazu Le. Gr. 583 ² ) zu li. jaukìnti "gewöhnen", apr. iaukint "üben", slav. učíti "lehren", привыкнуть "sich gewöhnen", got. biūhts "gewohnt", ai. ucyati "ist gewohnt", ōkaḥ "Behagen", arm. usanim "gewöhne mich, lerne" u. a., s. Hübschmann Arm. Gr. 484, Boisaq Dict. 234, Persson KZ. XLVIII, 127, Trautmann Wrtb. 335.]

Avots: ME II, 98

jukš! jukšu! jūks! Interjektion, von kokettierendem Springen gebraucht: jukšu, jukšu (Var.: jūkš, jūkš) tautu meita ar tuo strupu lindraciņu BW. 11873.

Avots: ME II, 116

jukšuôt, kokettierend springen: vai tu jukšuo, vai nejukšuo (Var.: vai tu juksi, vai nejuksi, oder: vai tu jūks, vai nejūkš), mans dēliņš tevi neņems BW. 11873.

Avots: ME II, 116

I jukt: praes. jukstu Zvirgzdine n. FBR. X, 34; visas (= skuķes) tādas ... nebē̦dnīgas un jūk te un lē̦kā kâ guote̦nas pavasarī Janš. Bandavā II, 270. iedzē̦rušās, jūk un jūkstas kâ mušas Dzimtene IV, 225. pie ... krustceļiem baznīcē̦nu zirgu jūk vai biezs Ciema spīg. 11.

Avots: EH I, 566

jûkt: auch Zvirgzdine n. FBR. X, 24, Skaista n. FBR. XV, 35, Auleja, Bērzgale, Kalupe, Nautrēni, Oknist, Saikava, Warkl.: vajag laist teļu da vušku, lai jūkst da luopiem Auleja. es jūkstu rudzus pļaut Bērzgale.

Avots: EH I, 569

riêvâtiês: ļaudis ... jūkstās un rievājas pa ... ielām Dünsb. Etnografija 194.

Avots: EH II, 380

trîmiņš ² Dond., = jūksts, truoksnis, Lärm (vom Tollen): bē̦rni, kādu trīmiņu jūs še taisāt! Dond. n. RKr. XVII, 59. ruoņu prieka trīmiņš Balt. Senatne 33. Mit sekundärem Ablaut zu tremt, trimda?

Avots: ME IV, 240