Paplašinātā meklēšana

jũre: auch bei Manzel (Günther Altle. Sprachd. II, 391), (mit ù ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Wessen n. FBR. XIII, 87, Kaltenbr., in Lettg. häufig auch als plur. tant. jùres2 (li. júrės): pa jūri braukdams Pas. X, 391 (aus Ellern). Jūre (sc.: sviede) putu gabaliņu BW. 33920 var. man jāiet par jūrēm BW. 30873,6.

Avots: EH I, 569

jũre [Dond., jùre ² Kreuzb., Warkl., KSn. I, 236], s. jũŗa.

Avots: ME II, 122

‡ jũrenieks Grenzhof n. FBR. XII, 16, = jūrniẽks.

Avots: EH I, 569

jũŗa: auch Lesten n. FBR. XV, 20, Schrunden n. FBR. XIII, 102, Degahlen, Dunika, Kal., OB., Peterskapelle, Rutzau, Demin, jūriņš BW. 30862, 1 (aus Angermünde),

1): ik dieniņas j. krāca BW. 23289. j. viņu nepanesa 33625. staigāja pa jūras krastu Pas. X, 455 (aus Jāsmuiža). kad es skrēju par jūreņas BW. 33612, 1. pārbrauču par jūrūm Pas. X, 224 (aus Bikava). iesviede juo jūrās 415 (aus Welonen). jūru putni 4088, 1 (aus Andrupine). palaist jūrās (ins Meer)
Pas. IX, 110 (aus Lettg.); 3): ļaužu j., eine grosse Menschenmenge.

Avots: EH I, 569

jũŗa, jũra (li. júra), jūre [Manz.], Holmhof, Modohn, [jūris Für. I, der Pl. jūras (li. júrios) Preili, KSn. I, 236], Demin. (ungew.) jũrĩte BW. 30851,

1) das Meer:
dievs nuosauca ūdeņu krājumu par jūŗu I Mos. 1, 9. [jūŗas vējš U., der Westwind. ] Sprw.: ve̦ca jūŗa, jauns kuģis, lai tik skrej. arī jūŗa nav bez dibena. kad viens jūŗā nuoklīst, vai tamdēļ tur nebrauks. jūŗa šņāca, jūŗa krāca BW. 30707, 3. [jūre kau Manz. Post. I, 14.] Attribute: bangaina, mierīga jūŗa. [stipra jūŗa Salis, bewegtes Meer ]; in vielen geogr. Namen: baltā, me̦lnā, sarkanā, vidusjūŗa u. s. w.;

2) selten für grössere Wassermasen, obgleich sie eigentlich Seen sind, also für
e̦ze̦rs: es savai māsiņai jūras niedru klēti taisu Ltd. 2716; so auch Galilējas jūŗa (bibl.);

3) übertr., zur Bezeichnung einer wogenden, gefahrvollen Bewegung, einer Fülle, Menge:
dzīves jūŗā laisties Kaudz. M. piens kâ jūŗa un sviests kâ māli LP. VII, 558. [Zu li. jáura "sumpfige Stelle (wo jau - aus eu - entstanden sein kann und wohekr auch das j - von jūr - stammen mag),apr. acc. s. iūrin "Meer" und wurs (wohl aus * ūrs) "Teich", an. úr "feiner Regen", ae. éar "Meer", la. ūrīnor "tauche unter Wasser" u. a., s. Berneker IF. X, 162, Persson IF. XXXV, 199 f. und Beitr. 604, Rozwadowski RSl. VI, 45 f., Boisaq Dict. 729 unter οὐρέω, Walde Wrtb. ² 860, TRautmann Wrtb. 335, Būga KSn. I, 235 ff., Meillet Bull. XXIII, 76.]

Avots: ME II, 122

‡ *pazilgt "?": saules meita puķes sēja, pa jūrmali te̦cē̦dama; visa jūreņa pazilga dze̦ltāniem ziedeņiem Tdz. 55089.

Avots: EH XIII, 192

pìejũŗa, piejūre, die Küste: piejūŗas dzelzceļs Dz. Vēstn., die Uferbahn. piejūŗas valsts Konv. 1489. piejūŗas virzienā turpinājās apšaudīšanās RA.

Avots: ME III, 254