Paplašinātā meklēšana

jūte U., = jūtis.]

Avots: ME II, 123

jūteklĩba *, die Sinnlichkeit Degl.: cilvē̦ks ar dziļu, nemāksluotu jūteklību Druva I, 251.

Avots: ME II, 123

jūteklîgs *, sinnlich: viņa laimīgu sirdi kuopj slimuo Āriju, kuŗu Indulis arī jūteklīgi mīlē Druva I, 247.

Avots: ME II, 123

jūteklis *, das Gefühlsorgan, der Sinn, der Nerv: pieci jūtekļi, die fünf Sinne. satricinājuši viņa smalkuos jūtekļus Blaum.

Avots: ME II, 123

jũtelîgs: mit û ² Salisb.

Avots: EH I, 570

jũtelîgs,

1) empfindlich:
neesi pārlieku jūteklīgs;

2) sentimental:
tuo viņš darīja, lai varē̦tu atrauties nuo visām jūteklīgām un gaŗām ierašām Kaudz. M.

Avots: ME II, 123

nejūtelîgs, unempfindlich; nicht sentimental.]

Avots: ME II, 717

pārjūtelĩba, übermässige Einpfindsamkeit Druva I, 732.

Avots: ME III, 158

pãrjūtelîgs, allzu empfindlich.

Avots: ME III, 158

‡ cīpsluonis "?": māteskaite ... izceļas nuo pavēderes jūtekļu cīpsluoņiem Mekons Zelta majas grām. ³ , S. 194.

Avots: EH I, 276

dzìrde dzìrde. das Gehör: smalki dzirdes un taustes jūtekļi A. XV. 464. [guovi dzina gar dzirdi (Organ des Gehörs). gar redzi BW. VI, S. 161.]

Avots: ME I, 552

I jūtas U., jūtes L., St., die Schläfe. Gew. deniņi.

Avots: ME II, 123

kairêklis *, das Reizmittel: bez kāda kairēkļa Asp. viens un tas pats kairēklis uzbudina vairākus jūtekļus MWM. VIII, 715.

Avots: ME II, 134

kaĩrestĩba, die Reizbarkeit: tas muodina slimīgu jūtelību un kairestību Latv.

Avots: ME II, 134

kaĩrîgs *,

1) reizbar:
muokas... viņu padarīja jūtelīgu un kairīgu RKr. XII, 409;

2) reizend:
tā nebija vairs viņa, zemes veidā kairīgā Asp. Adv. kairīgi: ķirsis kairīgi pret pļavu sniedzas Rainis Gal s un sākums 41.

Avots: ME II, 134

nùovẽlîgs [Fest.], neidlos, wohlwollend, gönnend: nuovēlīgs prāts Etn. III, 149. alga tuo padarīja jūtelīgu un nuovēlīgu Lautb.

Avots: ME II, 885

pãrkaĩrinât, tr., überreizen: pārkairināta jūtelība Klaust. mani ne̦rvi pārkairināti Plüd. Refl. -tiês, überreizt werden : pārkairinājies baudītājs MWM. IX, 457.

Avots: ME III, 158

salkanĩba Wid., die Süsslichkeit (auch fig.): tas tik viss e̦suot tāda jūtelība, salkanība Apsk. v. J. 1903, S. 416. šī se̦klā pašpieticība dzīves salkanībā Vēr. I, 1229.

Avots: ME III, 674

sîkumîgs*, kleinlich: enerģiski cilvē̦ki ir dažreiz jūtelīgi un sīkumīgi Purap.

Avots: ME III, 854

skadrs Karls.,

1) leicht zu spalten:
skaldītu skadruos priežu klučus JR. IV, 84;

2) munter, frisch
U., aufgeweckt: skadrs zirgs Selsau, ("ātrs") C., skadrs zē̦ns C. tu esi skadra braucēja Selsau. skadrs (muodīgs) miega. nuo rīta visi skadri PS. skadrs (hellsehend) skats C. skadras ausîs, ein scharfes Gehör U. skadras (= spuožas, dzīvas) acîs C., Ermes, Wolmarshof; skadras acis, ein scharfes Gesicht Widdrisch, U.: skaudībai ir skadras acis MWM. VIII, 332. skadrs (wachsam) suns Wolm.;

3) grell
V. - Subst. skadrums,

1) die Schärfe, Rauhheit Widerhaarigkeit
U.;

2) die Munterkeit, Aufgewecktheit:
jūtekļu skadrums U. b. 109, 69. In der Bed. 1 wohl nebst šķe̦dēns (und skadiņi?) und li. skedervà od. skederlà "Splitter" (bei Būga KSn. I, 282) zu osorb. ščedrić "krümeln", ae. scaterian "zerstreuen", gr. σχεδάννυμι "zersptittere" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 558 f.). In der Bed. 2 (wozu auch skadinât) kontaminiert aus skab- (in skabrs) und *kad- (zu germ. hvata- "schnell, scharf" (bei Fick Wrtb.III4, 115; wenn mit hv- aus ide. qu̯-)? Oder zu norw. skata "in eine Spitze auslaufen" u. a. (bei Walde l. c. 539)?

Avots: ME III, 863

tīksminât angenehm erregen: griba iedzert . . , tīksmināja jūtekļus Skuju Fridis. Refl. -tiês, sich ergötzen.

Avots: ME IV, 200