jara
jara [Drosth.], Lärm, Spektakel: tur bija liela jara. jaru jarām, lärmend, tobend Bers., Erlaa. peles un žurkas taisīja tādu jaru, ka ausis bij jābāž cieti Latv. Vgl. jārs und jora.
Avots: ME II, 96
Avots: ME II, 96
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jara' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jara' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
dzērve
dzẽrve (li. gèrvė, [apr. gerwe]).
1) der Kranich:
dzērve kliedz. dzērvju bē̦rnus plucināt, ein Spiel Etn. III, 185. par dzērvi pārģērbties, eine Vermummung zu Weihnachten Kand. kuoka dzērve.
a) der Fischandler
RKr. VIII, 87;
b) [der Storch
Bergm. n. U.];
2) ein hölzerner Schlüssel, der den Holzriegel zurückschob
RKr. XI, 86;
3) das Holz am Webstuhle, darauf der
krūšbuomis ruht U.;
4) Lab Vid. Pasaules zīd. kust. 12;
5) der Pl. dzērves, ein Spiel
BW. V, 211. Zu aruss. жерать [gr. γέρανος kymr. garan, li. garnỹs "Storch, Reiher" und wohl zur Wurzel von ai. jaratē "singt, ruft, rauscht", ahd. kerran "schreien" u. a., s. Solmsen Beitr. 119 ff., Suolahti Die deu. Vogeln. 292. Walde Wrtb. 2 355 unter grūs. Boisacq Dict. 144. Trautmann Wrtb. 87],
Avots: ME I, 548
1) der Kranich:
dzērve kliedz. dzērvju bē̦rnus plucināt, ein Spiel Etn. III, 185. par dzērvi pārģērbties, eine Vermummung zu Weihnachten Kand. kuoka dzērve.
a) der Fischandler
RKr. VIII, 87;
b) [der Storch
Bergm. n. U.];
2) ein hölzerner Schlüssel, der den Holzriegel zurückschob
RKr. XI, 86;
3) das Holz am Webstuhle, darauf der
krūšbuomis ruht U.;
4) Lab Vid. Pasaules zīd. kust. 12;
5) der Pl. dzērves, ein Spiel
BW. V, 211. Zu aruss. жерать [gr. γέρανος kymr. garan, li. garnỹs "Storch, Reiher" und wohl zur Wurzel von ai. jaratē "singt, ruft, rauscht", ahd. kerran "schreien" u. a., s. Solmsen Beitr. 119 ff., Suolahti Die deu. Vogeln. 292. Walde Wrtb. 2 355 unter grūs. Boisacq Dict. 144. Trautmann Wrtb. 87],
Avots: ME I, 548
jērs
jẽ̦rs [li. jė´ras], Demin. verächt. jē̦rulis BW. piel. 2 2388, das Lamm. stirnas jē̦rs, das Rehkalb Stari II, 487. Sprw.: jē̦ram jē̦rs, von einer gar zu jungen Mutter gesagt. kluss kâ jēriņš priekš cirpēja, mīlīgs kâ jē̦rs. sirds pukst un dauzās kâ jē̦ra aste. ak tu jē̦ra dvēsele! ach du Feigling! nuo mantības nedevu ne jē̦ra bē̦rnu, von dem Vermögen gab ich nicht einmal das Lamm eines Lammes, d. h. nichts Neik. [Als "heutiges Tier, Jährling" zu got. jēr, ahd. iār, aw. yār "Jahr", ksl. jara "Frühling", r. ярка "Schaflamm" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 446 f.; s. Būga KSn. 149.]
Avots: ME II, 114
Avots: ME II, 114
jora
[jora "Lärm". Gesprochen mit o nicht nur im hochle. Selburg (vgl. jara dass.), sondern auch in Rujen. Aus estn. joru "Gebrumme, leeres Geschwätz"?]
Avots: ME II, 114
Avots: ME II, 114