Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'jauja' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'jauja' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

jauja

jaũja [Preekuln] (li. jáuja), die Riege: apkūlēm miežus, rudzus, aiztaisām jaujas durvis RKr. XVII, 36 (aus Nieder -Bartau). [Zu li. javaĩ "Getreide". aruss. евинъ "Getreidedarre", ai. yava-ḥ gr. ζειαί "Spelt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 107.]

Avots: ME II, 97

Šķirkļa skaidrojumā (6)

aukurs

aukurs, das Holz zum Heizen der Riege, der Korndarre Ar. [-kurs zu kur̃t "heizen". au- vielleicht über * auj- zu einem dissimil. aus * jauja entstanden * auja: li. jáuja "овинъ, рига, гумно", r. овинъ "Getreidedarre, Riege", ai. yáva-ḥ "Getreide", gr. ζειαί "Spelt" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 455 u. Boisacq Dict. 307.]

Avots: ME I, 223

jaudārzs

jaudārzs [aus * jauj - dārzs, s. jauja], ein Hof um die Riege (pagalms ap riju) RKr. XI, 71 (aus dem Inflänt.)

Avots: ME II, 97

jaujš

jaujš,

1) steil, jäh:
jaujš kalns Bers. viņa redzēja klinti, kas jauji pacēlās pār ūdeni A. XII, 569;

2) jäh, sehr schnell, plötzlich, heftig:
jauji kustē̦damies viņš nuolieca galvu uz zemi A. XII, 654. tuop jauji un piepēži muodināts augšā A. XII, 41. jaujas rūpes viņu sagrāba A. XII, 421. tas zirgs ļuoti jaujš Bers. - Vielleicht - mit dem Suffix des sinnverwandten kraujš und straujš - zu r. юръ "Strudel", юри́ть "eilen", юлá "beweglicher Mensch", poln. jurzyc' się "zornig werden" u. a. bei Berneker Wrtb. 461.]

Avots: ME II, 97, 98

lekt

lekt: auch AP., Gramsden, Iw., Ladenhof, Linden in Kurl., Nabben, Roop, Seyershof, Siuxt; "pukstêt" Salis. Refl. -tiês: guovis mazam bullītim nejaujas mugurā l. Siuxt; "rasties" Frauenb.: peles ne˙maz tâ nele̦cas (kaķis ne vienmē̦r atruod peli).

Avots: EH I, 732

miešķis

II miešķis, miešķis, das Maischholz, die Brauschaufel L., Depkin n. U., [Bielenstein Holzb. 302, "maizes jaujamais mentis" Zehrxten. - Zu maisît].

Avots: ME II, 655

neramstīgs

neramstîgs, [unruhig, beweglich, unartig Alt - Rahden, Lös., N - Peb.]: tāda pēkšņa, jauja trakulība apdāvināt kādu A. XII, 411.

Avots: ME II, 729