jauniķis
jaûniķis (li. jaunìkis), der Bräutigam: nācu jauniķus lūkuot BW. 13029. In Nigr. jaũniķis, ein Neuvermählter [so auch Zb. XV, 225], jauniķe (li. jaunìkė), die Neuvermählte.
Avots: ME II, 100
Avots: ME II, 100
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jauniķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jauniķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pajauniķis
‡ pajaûniķis, ein Ehrengast des Bräutigams auf der Hochzeit, der auch ins Haus der Braut mitfährt Auleja: jauniķam pajauniķi, jaunivei panāksni; citam pa piecus, pa sešus saprasa. pajauniķi vede pūru.
Avots: EH II, 138
Avots: EH II, 138
Šķirkļa skaidrojumā (2)
atklabažāt
atklabažât, intr., herschlendern, dahertrollen, herantrotteln: mans ve̦cs jauniķis atklabažāja BW. 14503.
Avots: ME I, 167
Avots: ME I, 167
sazadināt
sazadinât, tr., ansprechend erlangen: jauniķis iezīmējis un sazadinājis sev līgavu Konv. 2 134. Refl. -tiês, einander zurufen, sasaukties: gani sazadinājās Alt - Autz.
Avots: ME III, 794
Avots: ME III, 794