jaunkungs
jaûnkùngs, der Jungherr: tur bija ieradušies jaunkungi un jaunkundzes. jaunskungs Jēcis, verspottende Bezeichnung eines Menschen. Gew. jaûnskùngs, Gen. jaûnkùnga: jaunskungs Jēci, kam tu brēci!
Avots: ME II, 100
Avots: ME II, 100
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jaunkungs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jaunkungs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
sasukāt
sasukât, tr.,
1) zurechtkämmen; fertigkämmen:
matus. gludi sasukāts jaunkungs A. XX, 136. matu sasukājums A. XX, 46, die Frisur;
2) aufessen:
es sasukāju divas lielas karšas Grünh.;
3) fertighecheln:
s. daudz linu;
4) durchprügeln.
Refl. -tiês, sich zurechtkämmen, sich fertigkämmen: Grauds nuomazgājās un sasukājās A. XXI, 199.
Avots: ME III, 750, 751
1) zurechtkämmen; fertigkämmen:
matus. gludi sasukāts jaunkungs A. XX, 136. matu sasukājums A. XX, 46, die Frisur;
2) aufessen:
es sasukāju divas lielas karšas Grünh.;
3) fertighecheln:
s. daudz linu;
4) durchprügeln.
Refl. -tiês, sich zurechtkämmen, sich fertigkämmen: Grauds nuomazgājās un sasukājās A. XXI, 199.
Avots: ME III, 750, 751