jaunpuisis
jaûnpuĩsis, Demin. verächtlich jaûnpuĩšelis,
1) ein junger Bursche:
puiši, mani jaunpuišeļi BW. 31106;
2) der Brautführer, der Brüder der Braut:
brūti veda uz baznīcu brūtes brālis; tuo sauca par brūtes vedēju, vē̦lāk pašās kāzās par jaunpuisi BW. III, 1, 48.
Avots: ME II, 101
1) ein junger Bursche:
puiši, mani jaunpuišeļi BW. 31106;
2) der Brautführer, der Brüder der Braut:
brūti veda uz baznīcu brūtes brālis; tuo sauca par brūtes vedēju, vē̦lāk pašās kāzās par jaunpuisi BW. III, 1, 48.
Avots: ME II, 101