jaunradītājs
jaûnradîtãjs ,* einer, der etw. Neues schafft, ein schöpferliches Genie: bet, būdams jaunradītājs, ģēnijs sanāk pretībā ar ve̦cuo, pastāvuošuo pasauli Konv. 2 1027.
Avots: ME II, 101
Avots: ME II, 101
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jaunradītājs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jaunradītājs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: