Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'jore' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'jore' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)

joma

I juõma,

1) (juoms Libau), die Tiefe zwischen zwei Landbänken Rojen, eine Tiefe zwischen Untieen Majorenhof,
U., Nogallen; [juomiem ("mit Vertiefung") grāvi rakt Blieden, Treiden];

2) versumpfte Niederungen, welche sich parallel dem Meeresstrande hinziehen und voneinander durch sandige, meist bewaldete Erhöhungen getrennt werden;

3) die Meererenge
L.: pie burvīgi jaukas juomas Janš. tâ kâ bangu kultā juomā dzīvē draud visiem puosts Plūd. kuršu juoma *, das Kurische Haff. [zemes juoma, die Landenge Wid.;

4) "eine kleine Wiese zwischen Feldern"
Stuhrhof; "eine kleine Schlucht" Valgale. - Aus liv, juom "tieferes Wasser zwischen Landbänken"; s. Thomsen Beröringer 255.]

Avots: ME II, 126


krūms

krũms (li. krúmas), Demin. auch krũmītis BW. 32529 und verächtl. krũmelis,

1) der Busch, Strauch:
Sprw. lai kāds krūmiņš, tuomē̦r sava ēniņa. aizrunā tu viņu! mute līdz krūmiem! von einem gewandten Schwätzer Degl. tie bija aiz pieci krūmi, sie waren über alle Berge LA. krūms salaulā, krūms atlaulā, sagt man von der Ehe der Zigeuner. krūmu sargi, Banditen, Räuber LA.; mīlestības krūms, Gagel (myrica gale) Kemmern n. RKr. III, 71;

2) die Staude:
krūmu ņemt, riest, n. U. auch krūmu mest, krūmā riesties AP., Smilt., sich bestauden: audz miezīti, ņem krūmiņu BW. 13767;

3) der Büschel, die Menge, der Haufe:
krūmiem auga zaļa zāle ap re̦snuo uozuoliņu; krūmiem stāv sveši ļaudis ap tuo manu augumiņu BW. 15696. ļaudis stāv vienā krūmā, die Leute stehen ganz dicht L. zivis krūmiem (pulkiem) Majorenhof;

4) eine Art Stickerei:
uz kre̦kla kamiešiem ruonas pērpetes jeb krūmi, t. i. sarkani raksti RKr. XVI, 102. [Nach der Bed. 3 zu urteilen, vielleicht zu kraũt, woran auch Leskien Nom. 192 denkt.]

Avots: ME II, 292


launadzis

[laũnadzis [Nogallen] od. laũnaga vējš, der Südwind Majorenhof, Salis, Mag. XX, 3, 72; der Südwestwind St., U.; [Südostwind Markgrafen].

Avots: ME II, 429


maika

[I maĩka Bauske, ein Häuschen (um Riga), eine Hütte Wid.; ein Häuschen auf einem Flosse (maĩka Majorenhof) Bielenstein Holzb. 626. Aus *māj(i)ka (zu māja)?]

Avots: ME II, 549


sacaumurot

sacaumuruôt Ar. "= izbadit"; für sacaurumuôt Tirsen, Lettin, Perniget, Vank., (mit aũ) Serben, Alt-Wrangelshof: s. kuli, kuoku; sacaũmuruôt "saraukt kuopā, nekārtīgi saviīkt caurumü Majorenhof; sacàumuruot 2 "savilkt pikā, režģī" Los., "nekārtīgi pastrādāt" Bolwen. In Notk. u. a. werde caũrums scherzweise caũmurs genannt.

Avots: ME III, 601