Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'judre' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'judre' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

judre

* judre od. * judŗa (erschlossen aus jude̦r Dond.), das angefaulte Innere einer Fichte.

Avots: ME II, 115

judre

*I judre, ‡

2) judre "eine kleine Vertiefung in den Vorderzähnen eines Pferdes"
Popen.

Avots: EH I, 566

Šķirkļa skaidrojumā (2)

judras (li. jùdros) N. - Autz u. N. - Sessau n. U., judres [Dond.], judri, Leindotter (camelina sativa): judrītēm (Var.: judriņiem) te izaugt, ne labiem liniņiem BW. 28321. izmin judras, izmin lāčus, lai aug mani tīri rudzi BW. 32560, 12. [Unklar ist das Verhältnis zu estn. judr und liv. juďrøs dass.; nach Thomsen Beröringer 175 sind diese aus dem Baltischen entlehnt.]

Avots: ME II, 115

negants

negañts: mit an̂ ² Ugalen n. FBR. VII, 15; guovs neganta (dusmīga): šņāc vien Linden in Kurl. n. (nikns) suns Frauenb., Sonnaxt, Zvirgzdine. rudeņuos ir neganti (dusmīgi) kuiļi Seyershof. paši viņi garā tādi neganti ebenda. ja luopus pirmuoreiz izlaiž ganuos strēlnieka dienā, tad tie neganti Ramkau. judres ir dikti negantas (ļaunas) linuos Siuxt. ne˙viens luops nav tik n. (kārs, dedzīgs) uz maizīti kā aita ebenda. (sievietes) negantākas uz kliegšanu Saul. Raksti V, 171. neganta (barga, dusmīga) ve̦de̦kla Fest. vecene bijuse neganta (dusmīga, ļauna) visādā būšanā, un tad ilgi nevarējuse nuomirt AP. n. bē̦rns, ein unartiges Kind Salis.

Avots: EH II, 12