izkāmerēt
izkãmerêt Dond., herausnehmen, auskramen, reinigen: māte izkāmerē mazam bē̦rnam muti, ja tas tuo piebāzis nenuorijamiem daiktiem Adam. A. XIV, 2, 314.
Avots: ME I, 749
Avots: ME I, 749
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kāmerēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kāmerēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
kāmerēt
‡ kāmerêt Laidsen, kramen (?): kuo tu kāmerē nuo plīts žagarus ārā? Refl. -tiês,
1) (s. ME. II; 191 a): nekāmerējies pa de̦gunu! N.-Peb. k. ap bļuodu Laidsen; ‡
2) sich mit einer Reparaturarbeit abgeben
N.- Peb.
Avots: EH I, 600
1) (s. ME. II; 191 a): nekāmerējies pa de̦gunu! N.-Peb. k. ap bļuodu Laidsen; ‡
2) sich mit einer Reparaturarbeit abgeben
N.- Peb.
Avots: EH I, 600
kāmerēties
kãmerêtiês, - ẽjuos, kramen, wühlen, schnüffeln: meita kāmerējas ligi pa savu skapi Dond. [Aus * krāmerēties?]
Avots: ME II, 191
Avots: ME II, 191
kāmerēties
nokāmerēties
‡ nùokāmerêtiês N: Peb., sich abmühen (?): nuokāmerējuos ar pulksteni visu dienu, bet galā netiku.
Avots: EH II, 52
Avots: EH II, 52