Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kāpināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kāpināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

atkāpināt

atkâpinât: 629 ... 19 zu korrigieren in: 629;

3) abtrünnig machen:
tas Jūdu bij atkāpinājis II Chron. 28, 19 (in der Ausgabe v. J. 1865; s. J. Al. IMM. 1933 II, 226). ‡ Refl. -tiês Stenden, sich mit seinem Gespann rückwärts bewegen: tu vare̦tu a. ar saviem ratiem, lai tieku gaŗām.

Avots: EH I, 147

atkāpināt

atkâpinât, fact.,

1) zurücksteigen, zurücktreten lassen, zurückschieben:
zirgu, z. B. beim Anspannen; baļķi, beim Bauen PS.;

2) von sich weisen:
es viņu pāris asiem vārdiem atkāpināju A. X, 1, 629. kungs Jūdu atkāpināja (pazemināja in der neuesten Ausg.) II Chron. 28, 19.

Avots: ME I, 166

atskāpināt

atskâpinât (mit infigiertem Reflexiv pronomen) zirgus = atkâpinât: atskāpini zirgu atpakaļ Mar., Burtn. C. Refl. atskâptiês, [speziell vom Pferde gesagt; gesproch.: ack-] = atkâptiês PS.

Avots: ME I, 192

iekāpināt

[ìekâpinât, hineinsteigen machen: iek. zirgu ilksīs Salis.]

Avots: ME II, 26

izkāpināt

izkâpinât (li. iškopìnti ), ‡.

3) = ìzkãpaļât (?): kalni ... izkāpināti un zirdziņi krietni piepūlējušies Janš. Dzimtene IV, 69 (ähnlich Līgava II, 307).

Avots: EH I, 454

izkāpināt

izkâpinât, aussteigen lassen: tē̦vs pieceļ krē̦slu, izkāpinādams jauņuvi nuo ratiem RKr. XVI, 174; izkāpināt vēžus, Krebse ausfangen.

Avots: ME I, 749

kāpināt

kâpinât,

1): kapinādams kungus nuo tam ārā Janš. Līgava II; 228;

2): auch Popen.

Avots: EH I, 601

kāpināt

kâpinât (li. kopìnti) [Drosth., Lautb., Dond., Wandsen], caus. zu kâpt,

1) steigen machen, steigen lassen:
es tai kŗautu uolu ve̦zmu, le̦dus kalnu kāpinātu BW. 9203. pret kalniņu kāpināju (puišus) 12739. nedrīkstēju ruoku duot, ne nuo zirga kāpināt 14297;

2) vēžus kāpināt, Krebse mit dem Kescher fangen, sie durch eine Lockspeise in den Kescher locken, steigen lassen;

3) * steigern:
balsi Vēr. I, 1076. viņa ir kāpināta miesas spē̦ka nevarība A. XX, 320.

Avots: ME II, 193

nokāpināt

nùokâpinât, fakt. zu nùokâpt,

1) absteigen abquälen:
ielaiž mani sētiņā, nuokāpina nuo kumeļa BW. 13250, 36;

[2) abwärts fördern:
tas ceļš tevi uz elli nuokāpinās U.;

3) abdingen:
viņam ne˙vienu kapeiku nevar nuokāpināt U.]

Avots: ME II, 795

sakāpināt

sakâpinât, ‡ Refl. -tiês, sich steigern: interese sakāpinājās Sārts Str. 196.

Avots: EH XVI, 416

sakāpināt

sakâpinât, tr., steigern: līdz pēdējam sakāpinātuo reālismu Vēr. II, 751. sakāpinātā iekšējā dzīve ebenda 1498.

Avots: ME II, 647

skāpināt

skâpinât: zirgu s. (mit â 2 ) ilksīs Lems., Ramkau.

Avots: EH II, 504

skāpināt

skâpinât Lis., Golg., PS. C., Adleenen, (mit â 2 ) Wandsen, Widdrisch, Salis, Ruj.: skāpināt zirgu atpakaļ, machen, dass ein Pferd in denselben Fussstapfen zurücktritt Lis. skāpināju bulli uz meža malu Dz. V. Refl. -tiês, Meiran, = skâptiês.

Avots: ME III, 879

uzkāpināt

uzkâpinât L., aufsteigen lassen, machen: uzkāpināt bē̦rnu uz ve̦zma.

Avots: ME IV, 340

Šķirkļa skaidrojumā (1)

sastrēdzināt

I sastrēdzinât,

1): s. (mit ẽ; "sakāpināt") jūtas A. Brigadere (mündlich);

2): auch (mit ẽ) N.-Peb.

Avots: EH XVI, 452