Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kāpurs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kāpurs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
kāpurs
kâpurs [Wolm., PS., Jürg., Kr.], kãpurs Kand., [Lautb., Wandsen, Gr. - Essern, Salis],
1) die Larve, Raupe:
kāpuri, dažādu tauriņu pēcnācēji, nuodara augļu un sakņu dārzuos daudz puosta Konv. 2
2) die Larve der Viehbremse
Kand., Konv. 2 720;
3) unzeitiges weisses Beinlein im Wachs
Elv., L., St. Vgl. kâpe, kâpars.
Avots: ME II, 194
1) die Larve, Raupe:
kāpuri, dažādu tauriņu pēcnācēji, nuodara augļu un sakņu dārzuos daudz puosta Konv. 2
2) die Larve der Viehbremse
Kand., Konv. 2 720;
3) unzeitiges weisses Beinlein im Wachs
Elv., L., St. Vgl. kâpe, kâpars.
Avots: ME II, 194
Šķirkļa skaidrojumā (8)
iekamoties
izšķilt
izšķil˜t, tr.,
1) herausschlagen:
dzirksteles;
2) ausbrüten:
izšķīla vistiņa pa pieci cālīši (vgl. BW. 15881). putni perekļuos jau bijuši izšķilti LP. VI, 626. Refl. - tiês,
1) sich abteilen, entfahren, entstehen:
zibeņi nuo mākuoņiem izšķīlās dārdē̦dami Pūrs I, 116. putas, kuŗas izšķiļas nuo zaļganajiem viļņiem JR. VII, 1;
2) aus dem Ei auskriechen, entschlüpfen, hervorgehen:
cālis izšķīlies nuo uolas. pēc kāda laika izšķiļas zivtulē̦ni MWM. IX, 639. kāpurs... izšķilsies nuo u oliņām A. XXI, 458. nuo gurcakļa sāks izšķilties galvaiņi XX, 226. ja šuo gaiļa pautu perinuot pats savā padusē, tad izšķiļuoties pūķis LP. VI, 60.
Avots: ME I, 811
1) herausschlagen:
dzirksteles;
2) ausbrüten:
izšķīla vistiņa pa pieci cālīši (vgl. BW. 15881). putni perekļuos jau bijuši izšķilti LP. VI, 626. Refl. - tiês,
1) sich abteilen, entfahren, entstehen:
zibeņi nuo mākuoņiem izšķīlās dārdē̦dami Pūrs I, 116. putas, kuŗas izšķiļas nuo zaļganajiem viļņiem JR. VII, 1;
2) aus dem Ei auskriechen, entschlüpfen, hervorgehen:
cālis izšķīlies nuo uolas. pēc kāda laika izšķiļas zivtulē̦ni MWM. IX, 639. kāpurs... izšķilsies nuo u oliņām A. XXI, 458. nuo gurcakļa sāks izšķilties galvaiņi XX, 226. ja šuo gaiļa pautu perinuot pats savā padusē, tad izšķiļuoties pūķis LP. VI, 60.
Avots: ME I, 811
kūnis
kûnis 2 [Bl.], kūne L., St., U., kũņa C.,
1) die Insektenpuppe
[bišu kũņi Salis]: kāpurs pārvēršas kūnī A. XIII, 618 ;
2) der Trödler
Erlaa: bet ve̦cais ilgi kūņājas kâ kūnis Sudr. E. ;
3) der Leib
li. kúnas "Leib", [worüber Charpentier MO. II, 23 f. ; in der Bed. 2 zu kùņâtiês].
Avots: ME II, 336
1) die Insektenpuppe
[bišu kũņi Salis]: kāpurs pārvēršas kūnī A. XIII, 618 ;
2) der Trödler
Erlaa: bet ve̦cais ilgi kūņājas kâ kūnis Sudr. E. ;
3) der Leib
li. kúnas "Leib", [worüber Charpentier MO. II, 23 f. ; in der Bed. 2 zu kùņâtiês].
Avots: ME II, 336
ļēpot
ļē̦puot, kriechen (von Kindern), langsam gehen U.: [kāpurs ļê̦puo pa lapu Jürg., Arrasch]; s. auch ļēpât.
Avots: ME II, 540
Avots: ME II, 540
maukt
màukt [li. maũkti "gleitend streifen"], -cu,
1) tr., über etwas hinziehen, um abzustreifen oder zu bekleiden
U.: Sprw. uotram sprungulu uz asti maukt. maukt zābakus, die Stiefel an- oder ausziehen. acīs mauca ce̦purīti BW. 9815, 1. bēri se̦gluojam, maucam ze̦lta iemauktiņus 13842;
2) abstreifend erlangen, anfertigen:
stabuli maukt. vai nu taures mauksiet nuo tiem alkšņiem? JR. IV, 183;
3) kartupeļus maukt, Kartoffeln graben, ernten
Bers., Stockm.; [burkānus maukt (einheimsen) Odensee]; sīpuolus maukt, Zwiebeln abschälen Erlaa;
4) eiligst davonziehen (namentlich
maukt pruojām) [Ruj., Arrasch], U.: mauc, mauc! mache, dass du fortkommst! U. Refl. -tiês,
1) sich etwas auf- od. abziehen:
maucas (Var.: aunas) brāļi zābakuos BW. 16588 var. kāpurs pēc pirmās maukšanās (ādas maiņas) Konv. 2 3633;
2) maukties apakš[ā] L. "sich unter das Wasser taucher".
[Nebst mukt zu serb. màknuti "rücken", ai. mu(ñ)cáti "befreit", av. framuxti- "Ausziehen (des Schuhwerks)" u. a., s. Walde Wrtb. 2 254, Trautmann Wrtb. 189 f., Būga РФВ. LXXII, 198.]
Avots: ME II, 568, 569
1) tr., über etwas hinziehen, um abzustreifen oder zu bekleiden
U.: Sprw. uotram sprungulu uz asti maukt. maukt zābakus, die Stiefel an- oder ausziehen. acīs mauca ce̦purīti BW. 9815, 1. bēri se̦gluojam, maucam ze̦lta iemauktiņus 13842;
2) abstreifend erlangen, anfertigen:
stabuli maukt. vai nu taures mauksiet nuo tiem alkšņiem? JR. IV, 183;
3) kartupeļus maukt, Kartoffeln graben, ernten
Bers., Stockm.; [burkānus maukt (einheimsen) Odensee]; sīpuolus maukt, Zwiebeln abschälen Erlaa;
4) eiligst davonziehen (namentlich
maukt pruojām) [Ruj., Arrasch], U.: mauc, mauc! mache, dass du fortkommst! U. Refl. -tiês,
1) sich etwas auf- od. abziehen:
maucas (Var.: aunas) brāļi zābakuos BW. 16588 var. kāpurs pēc pirmās maukšanās (ādas maiņas) Konv. 2 3633;
2) maukties apakš[ā] L. "sich unter das Wasser taucher".
[Nebst mukt zu serb. màknuti "rücken", ai. mu(ñ)cáti "befreit", av. framuxti- "Ausziehen (des Schuhwerks)" u. a., s. Walde Wrtb. 2 254, Trautmann Wrtb. 189 f., Būga РФВ. LXXII, 198.]
Avots: ME II, 568, 569
saulsunītis
saũlsunĩtis "pūkains kāpurs, kuŗam pūki samta spīduošā krāsā" Ellei. Wohl identisch mit dievsunītis 1.
Avots: ME III, 774
Avots: ME III, 774
svāpurs
svāpurs,
1) = kāpurs, Raupe Wessen;
2) ein ziemlich kleiner und schwächlicher Mensch
Adl., Lubn. (mit â), Selsau, "knauķis" (mit â) Kreuzb.: kuo šis man tāds svāpurs padarīs? kuo tu tāds svàpurs 2 zini? Laud. svāpura ("?") skuķiem Dz. V. tāds svāpurs ieduomājies izpildīt liela puiša vietu! Fest.; ein kleiner, aber aufgeweckter u. geschickter Mensch, auch ein solches Kind (mit â ) Gr. - Buschh.; "neglīts, nekrietns zē̦ns", Vīt. (mit â); ein kleiner, ausgelassener und unsauberer Junge Sessw.; "mazs, ruotaļīgs bē̦rns, kas tiecas darīt pakaļ pieaugušiem" Bers. (mit â), Adsel; "pusaudzis" (mit à
2) Hirschenhof.
Avots: ME III, 1144
1) = kāpurs, Raupe Wessen;
2) ein ziemlich kleiner und schwächlicher Mensch
Adl., Lubn. (mit â), Selsau, "knauķis" (mit â) Kreuzb.: kuo šis man tāds svāpurs padarīs? kuo tu tāds svàpurs 2 zini? Laud. svāpura ("?") skuķiem Dz. V. tāds svāpurs ieduomājies izpildīt liela puiša vietu! Fest.; ein kleiner, aber aufgeweckter u. geschickter Mensch, auch ein solches Kind (mit â ) Gr. - Buschh.; "neglīts, nekrietns zē̦ns", Vīt. (mit â); ein kleiner, ausgelassener und unsauberer Junge Sessw.; "mazs, ruotaļīgs bē̦rns, kas tiecas darīt pakaļ pieaugušiem" Bers. (mit â), Adsel; "pusaudzis" (mit à
2) Hirschenhof.
Avots: ME III, 1144
tineklis
tineklis,
1) etwas Gewundenes, Gewickeltes
U.; Gebinde (Garn) LKVv.; (auf die Garnwinde Arrasch) gewickeltes Garn Warkl. (tinêklis); verworrenes Garn Gr.-Buschh.; zu wickelndes Garn Bauske;
2) ein Netz
Bielenstein Holzb. 647;
3) tinekļa kāpurs, eine Wickelraupe
U. Zu tît.
Avots: ME IV, 192
1) etwas Gewundenes, Gewickeltes
U.; Gebinde (Garn) LKVv.; (auf die Garnwinde Arrasch) gewickeltes Garn Warkl. (tinêklis); verworrenes Garn Gr.-Buschh.; zu wickelndes Garn Bauske;
2) ein Netz
Bielenstein Holzb. 647;
3) tinekļa kāpurs, eine Wickelraupe
U. Zu tît.
Avots: ME IV, 192