Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kāpurs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kāpurs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

kāpurs

kâpurs,

2): auch (mit â 2 ) AP., Salis; = ‡ kāpuris 1 Kreuzb., Sessw., Wilzen, (mit â ) Aahof, Kalncempji, Meselau, Oknist, Saikava, Serbigal, (mit â 2 ) Peb., Salis, Zögenhof: kāpuri mugurā BW. 2018? (ähnlich: 21222). pieaug ciņu tik˙pat kâ kâpuru Heidenfeld.

Avots: EH I, 602


kāpurs

kâpurs [Wolm., PS., Jürg., Kr.], kãpurs Kand., [Lautb., Wandsen, Gr. - Essern, Salis],

1) die Larve, Raupe:
kāpuri, dažādu tauriņu pēcnācēji, nuodara augļu un sakņu dārzuos daudz puosta Konv. 2

2) die Larve der Viehbremse
Kand., Konv. 2 720;

3) unzeitiges weisses Beinlein im Wachs
Elv., L., St. Vgl. kâpe, kâpars.

Avots: ME II, 194

Šķirkļa skaidrojumā (8)

iekamoties

[ìekamuôtiês, sich einpuppen: kāpurs iekamuojies Jürg.]

Avots: ME II, 24


izšķilt

izšķil˜t, tr.,

1) herausschlagen:
dzirksteles;

2) ausbrüten:
izšķīla vistiņa pa pieci cālīši (vgl. BW. 15881). putni perekļuos jau bijuši izšķilti LP. VI, 626. Refl. - tiês,

1) sich abteilen, entfahren, entstehen:
zibeņi nuo mākuoņiem izšķīlās dārdē̦dami Pūrs I, 116. putas, kuŗas izšķiļas nuo zaļganajiem viļņiem JR. VII, 1;

2) aus dem Ei auskriechen, entschlüpfen, hervorgehen:
cālis izšķīlies nuo uolas. pēc kāda laika izšķiļas zivtulē̦ni MWM. IX, 639. kāpurs... izšķilsies nuo u oliņām A. XXI, 458. nuo gurcakļa sāks izšķilties galvaiņi XX, 226. ja šuo gaiļa pautu perinuot pats savā padusē, tad izšķiļuoties pūķis LP. VI, 60.

Avots: ME I, 811


kūnis

kûnis 2 [Bl.], kūne L., St., U., kũņa C.,

1) die Insektenpuppe
[bišu kũņi Salis]: kāpurs pārvēršas kūnī A. XIII, 618 ;

2) der Trödler
Erlaa: bet ve̦cais ilgi kūņājas kâ kūnis Sudr. E. ;

3) der Leib
li. kúnas "Leib", [worüber Charpentier MO. II, 23 f. ; in der Bed. 2 zu kùņâtiês].

Avots: ME II, 336


ļēpot

ļē̦puot, kriechen (von Kindern), langsam gehen U.: [kāpurs ļê̦puo pa lapu Jürg., Arrasch]; s. auch ļēpât.

Avots: ME II, 540


maukt

màukt [li. maũkti "gleitend streifen"], -cu,

1) tr., über etwas hinziehen, um abzustreifen oder zu bekleiden
U.: Sprw. uotram sprungulu uz asti maukt. maukt zābakus, die Stiefel an- oder ausziehen. acīs mauca ce̦purīti BW. 9815, 1. bēri se̦gluojam, maucam ze̦lta iemauktiņus 13842;

2) abstreifend erlangen, anfertigen:
stabuli maukt. vai nu taures mauksiet nuo tiem alkšņiem? JR. IV, 183;

3) kartupeļus maukt, Kartoffeln graben, ernten
Bers., Stockm.; [burkānus maukt (einheimsen) Odensee]; sīpuolus maukt, Zwiebeln abschälen Erlaa;

4) eiligst davonziehen (namentlich
maukt pruojām) [Ruj., Arrasch], U.: mauc, mauc! mache, dass du fortkommst! U. Refl. -tiês,

1) sich etwas auf- od. abziehen:
maucas (Var.: aunas) brāļi zābakuos BW. 16588 var. kāpurs pēc pirmās maukšanās (ādas maiņas) Konv. 2 3633;

2) maukties apakš[ā] L. "sich unter das Wasser taucher".
[Nebst mukt zu serb. màknuti "rücken", ai. mu(ñ)cáti "befreit", av. framuxti- "Ausziehen (des Schuhwerks)" u. a., s. Walde Wrtb. 2 254, Trautmann Wrtb. 189 f., Būga РФВ. LXXII, 198.]

Avots: ME II, 568, 569



svāpurs

svāpurs,

1) = kāpurs, Raupe Wessen;

2) ein ziemlich kleiner und schwächlicher Mensch
Adl., Lubn. (mit â), Selsau, "knauķis" (mit â) Kreuzb.: kuo šis man tāds svāpurs padarīs? kuo tu tāds svàpurs 2 zini? Laud. svāpura ("?") skuķiem Dz. V. tāds svāpurs ieduomājies izpildīt liela puiša vietu! Fest.; ein kleiner, aber aufgeweckter u. geschickter Mensch, auch ein solches Kind (mit â ) Gr. - Buschh.; "neglīts, nekrietns zē̦ns", Vīt. (mit â); ein kleiner, ausgelassener und unsauberer Junge Sessw.; "mazs, ruotaļīgs bē̦rns, kas tiecas darīt pakaļ pieaugušiem" Bers. (mit â), Adsel; "pusaudzis" (mit à

2) Hirschenhof.

Avots: ME III, 1144


tineklis

tineklis,

1) etwas Gewundenes, Gewickeltes
U.; Gebinde (Garn) LKVv.; (auf die Garnwinde Arrasch) gewickeltes Garn Warkl. (tinêklis); verworrenes Garn Gr.-Buschh.; zu wickelndes Garn Bauske;

2) ein Netz
Bielenstein Holzb. 647;

3) tinekļa kāpurs, eine Wickelraupe
U. Zu tît.

Avots: ME IV, 192