kārējs
kãrẽjs [li. korė´jas "вѣшатель"],
1) der Henker;
2) ein böser Geist, der die Menschen erhängt:
ir ļauni gari, kas ap pusdienas laiku nuokaŗuot cilvē̦kus. reiz tâ viens kungs kritis kārējam naguos LP. VII, 62. putnu kārējs, der Vogelfänger JU. - kãrẽjiês, wer sich arhängt: šai pašā brīdī kārējies nuonācis zemē LP. V, 76.
Avots: ME II, 195
1) der Henker;
2) ein böser Geist, der die Menschen erhängt:
ir ļauni gari, kas ap pusdienas laiku nuokaŗuot cilvē̦kus. reiz tâ viens kungs kritis kārējam naguos LP. VII, 62. putnu kārējs, der Vogelfänger JU. - kãrẽjiês, wer sich arhängt: šai pašā brīdī kārējies nuonācis zemē LP. V, 76.
Avots: ME II, 195