Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kāsa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kāsa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

atkāsas

‡ atkāsas, der Schleim, Auswurf beim Husten Dond.

Avots: EH I, 147

I kãsa, kãsis, gew. kãsus, der Husten: gaŗais kāsus, der Keuchhusten: kāsējiet gaŗus kāsus (Var.: gaŗu kāsu, gaŗas kāsas) BW. 31556. pret gaŗuo kāsi dzeŗ asuo dadžu sakņu tēju Etn. IV, 114. Zu kãsêt.

Avots: ME II, 203

kāsa

II kāsa, in suņu kāsa, eine Art auszehrender Krankheit der Kinder St. [Vgl. kāsēt II.]

Avots: ME II, 203

kāsaiņi

‡ kàsaiņi ² Saikava, ein eigenartig gewebter und genähter Frauenrock mit Stickerei.

Avots: EH I, 606

kāsains

‡ kāsaîns, mit Haken versehen BielU.

Avots: EH I, 606

pārkāsas

pārkāsas,

1): iet (iedzert) uz pārkàsām ² Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 202

pārkāsas

[pārkāsas,

1) "das mit Seihen verbundene Giessen des abgekochten Bieres in Fässer"
Lettg.: kad dzeŗ kāšamuo alu, mē̦dz sacīt, ka dzeŗ šim alum pārkāsas jeb dzeŗ alu pārkāsām Wessen (in Warkh. wird die Prozedur der pārkāsas gefeiert);

2) "?": kad rudeni nuoliek me̦du ziemas vajadzībām, saka, lai glabājas me̦dus pārkāsām Kārsava.]

Avots: ME III, 160

Šķirkļa skaidrojumā (7)

atraitnīte

atraĩtnĩte, atraĩknĩte, Stiefmütterchen (Viola tricolor) RKr. II, 80, auch bārenītes genannt: bārenītes, atraitnītes de̦r tējā kāsam Etn. I, 84.

Avots: ME I, 184

kāsene

[kãsene Waldegahlen], kãsens, kãšens, der Schneeball (viburnum opulus): kāsens (kāšens) ir ar četrkantainiem zariem un glude̦nu mizu Tals. [Vgl. kāsalkuoks.]

Avots: ME II, 203

kāss

kãss [ai. kāsa-ḥ] C., Etn. I, 85, Konv. ¹ , = kãsus, der Husten.

Avots: ME II, 204

kāst

II kàst, - šu, - su C., = kā`rst, kämmeln, tocken: vilnu vērpa, vilnu kāsa BW. 6984. In Ronneb. ist kãst und kā`rst vollständig zusammengefallen, indem daselbst nach PS. sowohl für jenes, als für dieses kàst eingetreten ist.

Avots: ME II, 204

kāsus

kãsus, der Husten: gaŗais kāsus, der Keuchhusten (tussis convulsiva). Nebst kãsa, kãsulis, kãsêt, kāšļi [zu slav. kašľь (oder kasъľь ai. kās - "Husten", - kāsatē "hustet", kymr. pâs, ae. hwōsta, alb. kołε "Husten"; s. Berneker Wrtb. I, 493 und Trautmann Wrtb. 119.]

Avots: ME II, 205

pārkāss

‡ pā`rkàss ² Warkl. n. Fil. mat. 104 und Ceļi VIII, 280,

1) = pārkāsas 1: šuodien alam (sicl) p.;

2) ābeļu p. Fil. mat. 104, das Abnehmen der Äpfel.

Avots: EH XIII, 202

sakāst

sakãst, ‡

2) seihend anfüllen;
sakāsa līdz 30 puôda (ar pienu pilnus) Frauenb.; ‡

3) seihend zusammengiessen:
šuodien visu pienu nevarēs vienā puodā s. Dunika.

Avots: EH XVI, 416