apskāviens‡ apskâviêns, die Umarmung: atsvabinājies nuo tē̦va... apskāviena Janš. Līgava II, 79.Avots: EH I, 113
kavienskaviêns, kâviêns,1) ein Stich, Hieb: tas tik bija viens kāviens: sivē̦ns pa˙galam;2) Prügel, Schläge: tev tik vajadzīgs kaviens. ja nestāsies mierā, dabūsi tādu kavienu kâ lietu A. XVII, 285;3) der Stich beim Kartenspiel; tas tik bija kaviens! Serb., Bers. Zu kaût.Avots: ME II, 182