Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kņubināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kņubināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
apkņubināt
atkņubināt
izkņubināt
‡ izkņubinât, = izknubinât (?): i. sev de̦gunu: i. me̦zglu Frauenb.; = izknibinât Dunika. Refl. -tiês, eine Zeitlang knibbern Dunika: i. labu laiku, bet mazgu vaļā nedabūt.
Avots: EH I, 458
Avots: EH I, 458
kņubināt
kņubinât: auch Oknist; vista kņubina spārniņu Frauenb. kad viņam kas kņubinams Janš. Mežv. ļ. II, 194. kņubinādamies un darbuodamies Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 31.
Avots: EH I, 637
Avots: EH I, 637
kņubināt
kņubināties
nokņubināt
‡ nuokņubinât Frauenb., = nùoknubinât: bē̦rni nuokņubinājuši visas pākstis zirņiem, uogas ērkšiem. Refl. -tiês (s. ME. II, 800 unter nùokņubelêtiês): auch Frauenb.
Avots: EH II, 55
Avots: EH II, 55
pakņubināt
sakņubināt
sakņubinât,
1) s. saknubinât;
2) mit den Fingerspitzen arbeitend fertigmachen:
cik tad nu var tik īsā laikā saknubināt? Dunika.
Avots: ME II, 653
1) s. saknubinât;
2) mit den Fingerspitzen arbeitend fertigmachen:
cik tad nu var tik īsā laikā saknubināt? Dunika.
Avots: ME II, 653
Šķirkļa skaidrojumā (1)
grubināt
grubinât,
1) nagen, kauen, langsam essen
Selg., Dond., Etn. IV, 33, A. XIII, 492. tārpiņš tevi (ābuoliņu) grubināja BW. 12286;
2) höhlen, aushöhlen
(= grebināt), in der Zstz. mit iz- Bers.;
3) ["kņubināt, knibinâtiês" Saussen n. Etn. IV, 33]; schlecht spinnen
Ahs.: citas meitas vilnu vērpa, es pakulas grubināju BW. 27428, 1. Reimwort zu (s)krubinât.]
Avots: ME I, 664
1) nagen, kauen, langsam essen
Selg., Dond., Etn. IV, 33, A. XIII, 492. tārpiņš tevi (ābuoliņu) grubināja BW. 12286;
2) höhlen, aushöhlen
(= grebināt), in der Zstz. mit iz- Bers.;
3) ["kņubināt, knibinâtiês" Saussen n. Etn. IV, 33]; schlecht spinnen
Ahs.: citas meitas vilnu vērpa, es pakulas grubināju BW. 27428, 1. Reimwort zu (s)krubinât.]
Avots: ME I, 664